Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Undīne Adamaite

«Nīcā un Bārtā brunči sarkani plīv»

Ar šo Jāņa Petera dzejas rindiņu Raimonda Paula dziesmai Kurzeme Diena informē, ka Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrs aicina piedalīties pasākumos, kas stāstīs, rādīs un praktiski mācīs par Kurzemes tautastērpu brunčiem. 24. februārī plkst. 16 Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas prospektā 16/18 notiks saruna Kurzemnieku brunči un atklās ekspresizstādi Brunči - tautastērpa vizītkarte, kas ļaus izvērtēt brunču aušanas prasmes dažādos laikos.

Sociāli atbildīgākais kinofestivāls

Berlīnes kinofestivāla noslēguma ceremonijā sestdien, 20. februārī, festivāla galveno balvu Zelta lācis saņēmusi itāļu režisora Džanfranko Rozi dokumentālā filma Fuocoammare/Uguns jūrā, kas vēsta par bēgļu krīzes pārņemto Lampedūzas salu.

Sāk muzeja metu konkursu

Ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam izvēlēto ārvalstu arhitektu ierašanos Rīgā 2016. gada 18. februārī sācies muzeja metu konkurss. Vizītē arhitekti iepazinās ar galvaspilsētas arhitektūru un pilsētplānošanas stratēģiju, konkursa nolikumu un muzeja koncepciju. Ārvalstu arhitektus interesēja Skanstes apkaimes kopējā attīstība un atsevišķi - tās finanšu un sabiedriskās daļas New Hanza City, kurā atradīsies muzejs, attīstības plāni.

Ejiet, neliecieties par mani ne zinis

«Nosaucot segvārdu «Ilmārs Blumbergs», pirmkārt, nāk prātā viņa prasīgums pret sevi un citiem, pat nežēlība, pedantisms, nopietnība un iedziļināšanās spējas. Tikai uzmanīgam vērotājam atklāsies neparasts jūtīgums, maigums, labvēlība un brīnišķīgs humors. Blumbergs ir nesavienojamība. Blumbergs ir noslēpums.

Eksperimentālās filmas

Ievas Balodes analogo mediju izstādes Neredzamie attēli ietvaros 10. februārī plkst. 18 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā autore aicina skatītājus uz sarunu ar Londonā dzīvojošo analogā kino mākslinieku Karelu Dūingu un lietuviešu mākslinieku Vītautu Jozenu. Saruna tiks veltīta analogajam attēlam, īpaši analogajai kinofilmai kā mākslas medijam, kas stāv līdzās digitālajam attēlam ne tikai kā tās priekštecis, bet kā daudz apzinātāks medijs, kas attēlu pēta kā psihisku, politisku un estētisku parādību.

Nacionālais teātris beidzot «padevies»

Žigulīšu un moskviču jūra stāvvietā. Druvienas estrādē nav, kur adatai nokrist. Cilvēki sēž ne vien uz soliem, bet izkārtojušies arī uz deķīšiem. Jāņu vainagiem izpušķotas kolhoza govis ar numuriem uz sāniem. Daudzi to atceras kā vienu no sava laika kultūras svētceļojumiem, kas sagādāja daudz prieka un kopības gara.

«Man gribējās uztaisīt spēka istabu»

Īpaši Tatjanas Krivenkovas jaunie darbi iedarbojas, ienākot no ielas šļuras. Visas sajūtas un domas iet pretējā virzienā gravitācijai - mitru dūraiņu un smagu ziemas apavu piezemētībai. Māksliniece pieklājīgi pabrīdina, ka aizkavēsies ceļā, un ļauj vēl kādu brīdi pašūpoties nereālajā starpstāvoklī starp fizisko un kādu citu pasauli, kura viņas izstādē vāji (obligāti ar mazo burtu, piekodina māksliniece) ir teju ar roku sataustāma.

Vilnis Vējš: Nealkstu dot padomus(23)

"Es uzskatu, ka cenšos izvairīties no graujošas un indīgas kritikas. Tāpēc, ka man tā ir nepatīkami rakstīt un ļauties komentāru stila asprātību plūdiem arī neliekas cienīgi," saka mākslas kritiķis Vilnis Vējš

No maiga vējiņa liepu lapās līdz ērgļa nāvei(7)

Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone. Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.

No maiga vējiņa liepu lapās līdz ērgļa nāvei

Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone. Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.

Janis Rozentāls pašu un UNESCO kalendārā(2)

Cerot, ka līdz ar jaunu kalendāra lapu Aspazijas un Raiņa rakstīto ar atvieglotu nopūtu nenoliksim atpakaļ plauktos kā padarītu darbu līdz nākamajai apaļajai jubilejai, iesācies cita Latvijas nacionālās kultūras stūrakmeņa daudzināšanas gads. Janim Rozentālam – 150. Viņa glezna Pēc dievkalpojuma (No baznīcas, 1894) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Jautāju sev - kas ir mans Austras koks?

«Vieni sacīja: «Tā nemaz nav luga,» - un nav arī. Dramatiska poēma, dziedājums, kur nav klasiskā konflikta, ko Auseklis apzīmēja par «divu patiesību škēpošanos». Tas iezibsnī tikai atsevišķos skatos. No drāmas teorijas un tehnikas Māra Zālīte nezina nenieka, un nav arī gaidāms, ka viņa sāks studēt veco Freitāgu vai, teiksim, Anikstu.

Slavenības kā sumbri savvaļā(4)

Vēl līdz janvāra beigām Berlīnē skatāma ievērojamā mūzikas fotogrāfa Antona Korbeina retrospekcija – dziļš ieskats viņa īpašajā un grūti sajaucamajā glamūra noārdīšanā

NN grāmatplaukts

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā (4. stāvā) 7. janvārī plkst. 16 tiks atklāts teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa (1962-2014) personīgās bibliotēkas grāmatplaukts. N. Naumaņa grāmatplaukts atspoguļo viņa personības tapšanu un plašās intereses. Pēc grāmatplaukta atklāšanas notiks diskusija Cik dzīva ir Naumaņa «kultūrnieze»? Kritikas loma un ietekme.

Kalendārais dzīvesprieks 2016

Apskatot Neputna galerijā studentu un pasniedzēju kopizstādi Grafiķu kalendārs 2016, pirmā reakcija - gribas vilkt ārā maciņu un turpat izdevniecības veikaliņā tūlīt arī to iegādāties. Draugiem, radiem, paziņām. Tik asprātīgs un līksms kalendārs, kas pārsvītro stereotipus par sienas kalendāru kā mazliet vecmodīgu parādību, agrāk nebija redzēts.

Nu nav tajā Šekspīrā visas sēnes vēl nolasītas

Mazbērni Šekspīra lugu sižetus zina ne sliktāk kā pasakas - pasmejas teātra zinātniece Guna Zeltiņa. Tagad, kad viņas klusajā, gaišajā dzīvoklītī visi par bargu naudu pirktie folianti rāmi guļ savos plauktos, atliek tikai iztēloties, kādu mērķtiecības varoņdarbu Guna Zeltiņa ir paveikusi un kādas «šekspīriskas kaislības» glabā grāmatas stilizētie, akadēmiski līdzsvarotie vāki.

Saruna ar Ingu Žoludi. Darbarūķis rakstnieku namā(49)

"Šajā grāmatā ļāvu galvai atpūsties, neko diži nekonstruēju un vienkārši ļāvu, lai stāsts mani nes," saka rakstniece Inga Žolude, pielikusi punktu garstāstu krājumam ar šķietami nepretenciozo un skaisto nosaukumu Stāsti

Silvija Radzobe jaunos režisorus augstu vērtē par spēju sarunāties ieinteresētā un labdabīgā intonācijā(10)

"Man liekas, turpmāk nebūs nekādas nepieciešamības par viņiem runāt kā par kādu īpašu paaudzi, jo viņi organiski ieplūst latviešu teātrī, kļūst par to," nesen Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesores un aktīvas teātra kritiķes Silvijas Radzobes iecerētā grāmata Latvijas jaunā režija.

Teātra kritiķu mīlestības kopdarbs

«Man liekas, turpmāk nebūs nekādas nepieciešamības par viņiem runāt kā par kādu īpašu paaudzi, jo viņi organiski ieplūst latviešu teātrī, kļūst par to,» nesen Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesores un aktīvas teātra kritiķes Silvijas Radzobes iecerētā grāmata _Latvijas jaunā režija.

Lūznavas muiža - Rēzeknes novada jūgendstila pērle(1)

Lūznavas muiža Rēzeknes novadā ir īsta jūgendstila pērle. Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne tās radošajā potenciālā saskata īsto šodienas Latgali un saka: mēs nevēlamies veidot snaudošu princesi, bet dzīvu meiteni

Igauņu kultūras plakāts 2015

Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 19 izstādē Igaunijas kultūras plakāts 2015 ir iespēja gūt panorāmisku priekšstatu par Igaunijas mūsdienu grafikas dizainu.