"Ar Lorku es jūtos ļoti droši, jo man ir ļoti, ļoti liela skaidrība par to, kas tur ir rakstīts," saka režisors Vladislavs Nastavševs, kurš nevēlas nomierināties un atražot
Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar valsts un
neatkarīgajiem teātriem no 24. līdz 26. maijam rīko Latvijas izrāžu
skati, kas jau divpadsmito reizi pulcēs ārvalstu teātru
producentus, festivālu direktorus, režisorus, kritiķus un citus
nozares profesionāļus.
Mihails Barišņikovs. Roberts Vilsons. Vaclavs Ņižinskis - šādu vienreizēju mākslas ģēniju satuvinājumu, pieskaņojoties augusta zvaigžņu lietum, no 3. līdz 7. augustam piedāvās piecas iestudējuma Vēstule cilvēkam izrādes Latvijas Nacionālajā operā.
Mihails Barišņikovs. Roberts Vilsons. Vaclavs Ņižinskis - šādu
vienreizēju mākslas ģēniju satuvinājumu, pieskaņojoties augusta
zvaigžņu lietum, no 3. līdz 9. augustam piedāvās piecas iestudējuma
Vēstule cilvēkam izrādes Latvijas Nacionālajā operā. Tā ir
pasaulslavenā režisora Roberta Vilsona izrāde, kuras pamatā - par
XX gadsimta labāko dejotāju dēvētā iezīmīgā avangarda mākslas
pārstāvja Vaclava Ņižinska dienasgrāmata, kuru uzvedumam adaptējis
Derils Pinknijs.
Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. "Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī, mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas," saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.
"Es nekādā ziņā nevarētu rakstīt somu literārajā valodā. Man tajā nenāca ārā dzejoļi," saka viena no populārākajām dzejniecēm Somijā Heli Lāksonena. Guntars Godiņš, atdzejojot viņas dialektā rakstītos dzejoļus, radījis jaunu valodu – Heli valodu
Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā
vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības
bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.
gada jūnijā. «Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī,
mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un
vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas,» saka Latvijas Nacionālā
vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina
Zeibārte. Muzeju viņa salīdzina ar vienādmalu trīsstūri - muzejs
krāj un glabā, pēta un to, ko ir izpētījis, atdod atpakaļ
sabiedrībai.
Sagaidot Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas
ceremoniju, nākamā nedēļa (16.-22. maijs) tiek pasludināta par
Arhitektūras nedēļu. Tās programma paredzēta ikvienam, kurš
interesējas par Latvijas arhitektūras jaunākajiem sasniegumiem un
pasaules arhitektūras tendencēm.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nav tikai restaurētā ēka vai tās galvenie varoņi – mākslas darbi. Tie ir reāli cilvēki, kas tur ikdienā strādā. Pašaizliedzīgi un ambiciozi. KDi iepazīstina ar četriem no viņiem
Ronalds Briedis: manā uzmanības lokā, pirmkārt, bija Rietumu cilvēkam pazīstamās popkultūras zīmes, kas no Āzijas telpas ir ienākušas pie mums un sākušas dzīvot patstāvīgu dzīvi
Literātu profesionālās melnbaltās krāsas noskaņās vakar, 21.
aprīlī, Spīķeru koncertzālē (Ingas Žoludes scenārijs) notika
Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tika
paziņoti un apbalvoti laureāti, sveikts speciālbalvas ieguvējs
dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš par nozīmīgu ieguldījumu
pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas
atdzejojot Eddas dziesmas, godināts mūža balvas ieguvējs
Jānis Rokpelnis par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot
augstvērtīgus literāros darbus dzejā, prozā un atdzejā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 19. aprīlī
apbalvoti konkursa Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs
uzvarētāji. Šogad balvu Kurzemes reģionā saņēma Kuldīgas novada
Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Gaismas
nesējas tituls Latgalē aizceļoja uz Rēzeknes novada Feimaņu
pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna Ulase.
Hieronīms Boss saistībā ar 500 gadiem kopš aiziešanas – cerams, ne gluži ellē – nu ir izpētīts līdz pēdējam neradījumam un piedzīvo daudzpusīgu piemiņas gadu, sākot no gleznu projekcijām Hertogenbosas tirgus laukumā līdz skrupulozai starptautiskas komandas zinātniskajai izpētei
Sarežģītos apstākļos tapis režisora Pētera Krilova iestudējums
Lielā melu burtnīca (Agotas Kristofas darba oriģinālais
nosaukums - Piezīmju burtnīca). Pirmizrāde - šovakar, 23.
martā, Dailes teātra Mazajā zālē. Dailes teātris informē, ka
aktieris Dainis Grūbe veselības stāvokļa dēļ izrādes Lielā melu
burtnīca aktieru sastāvā neatgriezīsies.
Visus Ineses Zanderes pēdējā laikā radītos un topošos darbus vienā intervijā apskatīt nemaz nav iespējams. No visa radošā izvirduma KDi izvēlējās vaicāt par tikko izdevniecībā Neputns izdoto literāro dienasgrāmatu Kuģa žurnāls un libretu Ērika Ešenvalda operai Iemūrētie, kas pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī piedzīvos 19. maijā.
Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāja Anda
Baklāne nemaz neslēpj, ka lēmumi netika pieņemti vienprātīgi.
Pēdējā tikšanās reizē žūrija gājusi mājās «ļoti saplēsusies», ar
izvirzītiem ultimātiem un sāpi katram par savu nominācijās
neiekļuvušo rakstnieku.
Izskatās, ka tūlīt nesīs Tutanhamonu, draudzīgi pasmejas viens
no astoņiem (!) operatoriem. «Vēl 10 minūtes jāpagaida. Smaga mums
tā meitene,» solīdajam preses pārstāvju pūlītim saka Latvijas
Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce un pakāpjas malā. «Jūs jau
šeit esat otrā zvaigzne aiz Cūkas,» direktori uzmundrina
kāda jauna žurnāliste. Mārai Lācei ar humora izjūtu viss ir
kārtībā. Un tur Viņa beidzot nāk, t. i., brauc, firmas
Megadžouls vīru stumta. Bezkaislīgi vērdamās tālumā,
noslēpusi skatienu zem lielajām ausīm.
Gleznotājam Janim Rozentālam riebās "jau gatava, sagremota barība, raiba tirgus prece un vispasaules cienītās banālības". Šogad gan Latvijas, gan UNESCO kalendārā kā svinama diena ir atzīmēta viņa 150. dzimšanas diena 18. martā.
Ar šo Jāņa Petera dzejas rindiņu Raimonda Paula dziesmai
Kurzeme Diena informē, ka Liepājas muzeja Kurzemes
tautastērpu informācijas centrs aicina piedalīties pasākumos, kas
stāstīs, rādīs un praktiski mācīs par Kurzemes tautastērpu
brunčiem. 24. februārī plkst. 16 Liepājas muzeja Kurzemes
tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas prospektā 16/18 notiks
saruna Kurzemnieku brunči un atklās ekspresizstādi
Brunči - tautastērpa vizītkarte, kas ļaus izvērtēt brunču
aušanas prasmes dažādos laikos.
Berlīnes kinofestivāla noslēguma ceremonijā sestdien, 20.
februārī, festivāla galveno balvu Zelta lācis saņēmusi
itāļu režisora Džanfranko Rozi dokumentālā filma
Fuocoammare/Uguns jūrā, kas vēsta par bēgļu krīzes
pārņemto Lampedūzas salu.