Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Mārtiņš Apinis

Nākamais gads – starp cerībām un neziņu(2)

Ziņas par ekonomikas attīstību Latvijā un pēdējā gada politiskie notikumi pasaulē attiecībā uz labklājības pieaugumu nākotnē ļauj raudzīties ar visai lielu piesardzību. Taču, ja atmetam ievērojamo nenoteiktības devu un paraugāmies uz faktoriem, kas ir potenciāli tautsaimniecības virzītājspēki, šobrīd ar samērā lielu pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka ar nosacījumu, ka pasauli neskars kādi jauni politiski vai globāli finanšu satricinājumi, var diezgan droši prognozēt, ka mūsu valsts ekonomiskais pieaugums būs lielāks par šā gada sniegumu. To gan lielā mērā varam saistīt ar Eiropas fondu naudas ieplūšanu.

Degvielas cenu griesti(5)

Pateicoties Latvijas atvērtībai globālās ekonomikas tendencēm, arī pēdējā laikā notikušais naftas cenu kāpums nav metis līkumu cenrāžiem Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Naudas drukāšana var atgriezt izaugsmi(11)

Brīdī, kad tautsaimniecība ir gausa, tai nepieciešami stimuli. Tieši šādu ceļu pagājušajā nedēļā izvēlējās Eiropas Centrālā banka (ECB), savā padomes sēdē nolemjot pagarināt līdzšinējo ekonomikas stimulēšanas programmu no nākamā gada marta līdz decembrim, vienlaikus iepriekšējā līmenī atstātas arī līdzšinējās zemās procentu likmes.

Kā Tramps var pievilt Krieviju(20)

Apsveikumi un šampanieša glāzes par godu Donalda Trampa gaidāmajai nokļūšanai ASV prezidenta krēslā var izrādīties tikai īslaicīga eiforija, ja iztirzājam pieņēmumus par līdzšinējās kārtības maiņu pasaulē. Patiesībā, ja paraugāmies uz situāciju ekonomiskajā kontekstā, tad tieši līdzšinējais kurss kopumā būtu izdevīgs Krievijas tautsaimniecībai un valsts budžetam, kurš lielā mērā ir atkarīgs no izejvielu cenu svārstībām pasaulē.

Nevar cerēt uz cenu kritumu(3)

Situācija Austrumeiropas pārtikas ražošanā kļuvusi mazāk saspringta nekā iepriekšējos divus gadus, kad nozare sāpīgāk nekā patlaban izjuta Krievijas noteiktā embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem sekas, pirmdien vēsta avīzes Diena pielikums Uzņēmēja Diena.

Krīzei esam krietni gatavāki nekā iepriekš(7)

Pēdējos gados aizvien ir daudz runāts par nepieciešamību iedzīvotājiem palielināt uzkrājumus, lai vajadzības gadījumā būtu kāds drošības spilvens nebaltai dienai. Tieši uzkrājumu trūkums vienlaikus ar nesaprātīgi ņemtiem aizdevumiem bija viens no iemesliem, kāpēc pasaules ekonomiskā krīze Latviju skāra sevišķi sāpīgi.

Eiropa aug, Latvija atpaliek(5)

Mēdz teikt, ka mūsu valsts labklājība lielā mērā atkarīga no tā, cik spēcīga ir ekonomiskā attīstība Eiropā. Šo uzskatu nekādā gadījumā nevar apstrīdēt, tomēr pēdējā laikā aizvien vairāk manāms, ka attīstība Eiropā kļūst straujāka, kamēr Latvijā vērojams pilnīgi pretējais.

Neizmanto, lai nīdētu pelēko zonu(2)

Neraugoties uz to, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nulles likme reinvestētajai peļņai sola ne mazums ieguvumu, tās ieviešana Latvijā aizvien ir miglā tīta.

Inflācija atgriezusies(7)

Norises pasaules preču biržās tradicionāli līkumu Latvijai nav metušas un patlaban vainagojušās pēdējā apmēram pusotra gada augstākajā gada inflācijas rādītājā. Tiesa, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pats patēriņa cenu pieaugums pagaidām ir neliels, sasniedzot 1%.

Ar vietējo tirgu ir par maz(3)

Lai arī lielākajai daļai Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pēc AS Kredītinformācijas birojs datiem ir pozitīvs kredītreitings, vairāk nekā ceturtajai daļai šo uzņēmumu finansiālā situācija esot slikta, ļaujot paredzēt, ka nākamo 12 mēnešu laikā šiem uzņēmumiem iespējamas grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm. Šis fakts liecina, ka statistikā fiksētais lēnais valsts ekonomikas pieaugums nav tikai sausi skaitļi vien, bet norāda uz sliktu ekonomisko konjunktūru, kura savukārt var atsaukties arī uz mājsaimniecību ienākumiem un maksātspēju.

Apinis: Budžeta ekonomiskais ietvars nav pārliecinošs(2)

Ekonomiskās attīstības perspektīvu novērtēšana nākotnē nav mazsvarīga, sevišķi, ja ir runa par valsts budžeta ieņēmumu plānošanu, kuru neizpildes gadījumā arī izdevumu pozīcijas var nākties pārskatīt.

Apinis: Eksports globālās konjunktūras žņaugos(2)

Neraugoties uz to, ka pagājušajā mēnesī apritēja astoņi gadi kopš finanšu milža Lehmans Brother sabrukuma, kas lielā mērā tiek uzskatīts par iepriekšējās finanšu krīzes simbolu, pasaules ekonomiskā atkopšanās ir ļoti attālu no vēlamās. Vienkāršotā valodā runājot, iespējams, lielākie ieguvēji būtu jāmeklē starp tiem, kas spekulē biržā, nevis ikdienas patēriņa preču ražotājiem, vai izejvielu ieguvējiem, no kuriem daudzi, piemēram, naftas kompānijas, šogad piedzīvojuši vēl zemākas cenas nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

Jācer uz biezākiem iedzīvotāju makiem

Laikā, kad valsts eksports jau ilgāku laiku ieslīdzis stagnācijā un tā izaugsme bieži vien ir atkarīga no lauksaimniecības kultūru ražības, aizvien lielāku aktualitāti iegūst jautājums, cik veiksmīgi attīstās mūsu rūpniecība un tās apakšnozares un cik liels ir to pienesums mūsu valsts tautsaimniecībā.

Apinis: Lai pelnītu, var nākties arī tērēt(3)

Neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, kas sasniegti pēdējo gadu laikā, situāciju eirozonas ekonomikā nekādā ziņā nenodēvēsi par sevišķi daudzsološu pat pēc Eiropas Centrālās bankas apjomīgajām naudas injekcijām. Tāpēc finanšu ministres rosinājums atļaut mazām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm īstenot attīstības projektus ārpus fiskālajiem rāmjiem var izrādīties ne tikai viedoklis, bet arī viens no galvenajiem ceļiem, lai noturētu ekonomisko izaugsmi.

Paaugstina algas, lai noturētu gudrākos(29)

Pēdējie gadi bijuši kopumā labvēlīgi Latvijas darba ņēmējiem, vidējai bruto darba samaksai pieaugot par 6-8%. Tādā pašā apmērā vidēji augusi strādājošā iedzīvotāja pirktspēja, jo inflācija izpalikusi.

Uzņēmēji uzskata - mentoriem jāpalīdz bēgļiem apgūt latviešu valodu(25)

Lai arī Eiropas Savienības programmas par bēgļu pārvietošanu ietvaros Latvijā nonākušie ieceļotāji pārsvarā mūsu valsti pamet, nevar izslēgt, ka nākotnē liels šādu ieceļotāju skaits paliks Latvijā, līdz ar to jautājums par integrāciju un darba tirgu kļūs aktuālāks nekā patlaban.Liela nozīme integrācijas procesā ir mentoriem, kuri iebraucējiem palīdz iejusties vietējā vidē, cenšoties nodrošināt patvēruma meklētājus ar mājokli, kā arī palīdzēt viņiem nokļūt vietējā darba tirgū.

Pārāk tērēties nevēlas, taču grib ar šiku

Lai arī pēdējie gadi valstī iezīmējušies ar vismaz statistisku darba samaksas pieaugumu, iedzīvotāji pirkumus izdara daudz apdomīgāk nekā krīzes gados. Izņēmums nav arī sabiedriskās ēdināšanas sektors un dažādu privātu un korporatīvu ballīšu rīkošana. Vienlaikus restorānu bizness, kas nodrošina arī ēdināšanu dažādiem privātā sektora pasākumiem, pēdējos gados bija viens no retajiem, kurā uz vispārējas deflācijas fona piedzīvota neliela - pāris procentu - gada inflācija. Tas liek domāt, ka pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojumiem ir samērā noturīgs.

Apinis: Trauksme ekonomikā var būt pāragra(5)

Mijoties labām ziņām ar sliktām, ekonomiskās konjunktūras prognozēšana kļūst aizvien sarežģītāka. Lai arī Latvijas tautsaimniecība uz pasaules fona ir niecīga, tas attiecināms arī uz to, jo tieši pasaules notikumi ir tie, no kuriem galvenokārt atkarīgas ekonomiskās norises Latvijā. Nesen Centrālā statistikas pārvalde publicēja visai nepatīkamu ziņu par norisēm Latvijas ārējā tirdzniecībā - mūsu valsts eksports jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi ir sarucis par 7,4% un no datiem izriet, ka tas pamatā ir saistīts ar kokmateriālu pārdošanas kritumu ārvalstīs, apjomam gada laikā sarūkot par 7,7%.

Brexit nav aizvēris eksporta durvis(1)

Nomācoši lēnajai ekonomiskajai attīstībai Eiropā un problēmām ar Krieviju šogad pievienojusies neziņa par to, kā eksportētājus ilgtermiņā ietekmēs Lielbritānijas vēlētāju jūnijā paustais lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES). Tiesa, pagaidām galvenais traucēklis bijusi mārciņas kursa krišanās, nevis jauni administratīvie šķēršļi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Apinis: Dolārs var turpināt nostiprināšanos(7)

Līdzšinējā desmitgade pasaules finanšu tirgū bijusi cerību un trauksmes pilna, notikumu attīstību nosakot ar ziņām par to, vai un cik lielā mērā globālajai tautsaimniecībai izdodas pārvarēt iepriekšējo finanšu krīzi. Uzticības krīze savulaik piemeklējusi arī kādreizējo pasaules galveno valūtu - ASV dolāru -, ik pa laikam izskanot uzskatiem par to, ka tas ir vien papīra vērts, uz kura nodrukāts.

Plašāks noieta tirgus - vairāk jaunumu

Laikā, kad Krievijas sankciju dēļ daudzu Eiropas pārtikas produktu ceļš uz kaimiņvalsti ir slēgts, rodas nepieciešamība pēc aizvien jaunām noieta alternatīvām. Vienlaikus planētas iedzīvotāju skaits turpina palielināties un vajadzība pēc kvalitatīvas pārtikas pieaug. Tā kā patērētāju gaume ir atšķirīga ne tikai pasaules reģionu, bet arī vienas nācijas ietvaros, tirgus konjunktūra diktē aizvien lielāku vajadzību pēc jaunu pārtikas produktu izstrādes un jau esošo uzlabošanas.

Apinis: Degviela un siltums var kļūt dārgāki(9)

Lai arī nedēļa pasaules naftas tirgū ir iesākusies ar cenas samazināšanos, pēdējā laika tirgus norises vedina domāt, ka tam nebūs ilgstošs raksturs. Drīzāk gan varētu notikt tieši pretējais, jo pēdējā laikā melnā zelta tirgū pircēji dominē pār pārdevējiem. Šobrīd kā viens no būtiskākajiem iemesliem tiek minēta septembrī gaidāmā naftas eksportētāju valstu pārstāvju tikšanās, kuras laikā varētu tikt pieņemts lēmums par ieguves apjomu mazināšanu, lai stimulētu naftas sadārdzināšanos.

Pienesums ekonomikai augs lēni

Laikā, kad tautsaimniecības izaugsme Latvijā ir kļuvusi visai ierobežota, iedzīvotāju labklājības celšanai un tuvināšanai Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc jauniem ekonomikas dzinuļiem.

ES fondu apguves kavēšanās un piesardzība bremzē ekonomisko attīstību(2)

Tautsaimniecības attīstība Latvijā šogad nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts. No vienas puses, vērojamas pozitīvas iezīmes, kas vērstas uz banku kredītportfeļa kāpumu, rūpniecības produkcijas apjomu palielināšanos un deflācijas pakāpenisku izzušanu, savukārt, no otras puses, iedzīvotāju patēriņa pieaugums ir visai neizteiksmīgs un tas tautsaimniecības izaugsmei liek stagnēt.

Tirdzniecībai lēns gads(6)

Lai gan iepriekš tika cerēts, ka naftas cenu krituma un iepriekšējos gados notikušās banku kredītu atmaksas rezultātā radītais līdzekļu ietaupījums kopā ar darba samaksas pieaugumu radīs labvēlīgus apstākļus patēriņa pieaugumam valstī, pēdējā laikā noticis pretējais.

Apinis: Uzkrājumi kavē ieguldījumus(11)

Ekonomiskā krīze rada ne tikai materiālus zaudējumus, tā veicina zināmu tautsaimniecības attīrīšanos un pieredzes rašanos, lai neatkārtotu iepriekšējās kļūdas.Iepriekšējās finansiālās nepatikšanas iedzīvotājus acīmredzami ietramdījušas tiktāl, ka ne statistikā vērojamais straujais algu pieaugums, ne kredītsaistību mazināšanās, ne ievērojamais ietaupījums uz lētākas degvielas un siltumenerģijas rēķina patlaban neveicina būtisku iedzīvotāju patēriņa palielināšanos.

Apinis: Eksports var dot otro elpu(8)

Vēl gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes nešķita necik spožas – vietējais patēriņš uzrādīja vēlmi stagnēt un arī situācija eksporta tirgos nešķita sevišķi daudzsološa. Tomēr šobrīd šķiet, ka tieši eksportam var izrādīties būtiska loma, lai mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempi varētu palielināties. Tas daudziem varētu šķist dīvaini, ja ņem vērā faktu, ka Latvijas pārtikas produktiem ceļš uz Krieviju faktiski ir slēgts, briti izrādījuši vēlmi atdalīties no Eiropas Savienības, bet kontinentālās Eiropas ekonomiskās izaugsmes tempi var šķist visai gausi. 

Lētā nauda var atgriezt krīzi(4)

Kas vienam labs, citam ne tik ļoti. Šo atziņu var attiecināt arī uz valstu finansēm, turklāt runa var būt par vienu ekonomisko reģionu, kur atšķirībām teorētiski nevajadzētu būt lielām. Tomēr praksē šīs atšķirības ir visai ievērojamas, un, iespējams, tieši tās var novest pie jaunas finanšu krīzes eirozonas dienvidu valstīs.