Eksperti: Kamēr Latvijā nepieaugs algas, aizbraukušie neatgriezīsies

Dienā jau vēstīts par visai pretrunīgi vērtēto, Latvijas Institūta aizsākto sociālo kustību Gribu tevi atpakaļ. Ekonomikas eksperti uzskata, ka repatriācija dotu ekonomisku guvumu valstij, tomēr darba tirgus nav labvēlīgs tam, lai no Latvijas aizbraukušie cilvēki masveidā atgrieztos.

Celtu apgriezienus 

"Hipotētiski vērtējot, aizbraucēju atgriešanās sniegtu pozitīvu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, jo liela daļa atgrieztos ar jauniegūtu praksi un tādiem priekšstatiem par darba organizāciju, kas uzlabotu darba efektivitāti, kā arī, iespējams, ar uzkrātu kapitālu, kas ļautu sākt savu uzņēmējdarbību. Tomēr jāņem vērā iespēja, ka, "piegriežot skrūves" ieceļotājiem Lielbritānijā, atgriezties Latvijā varētu tie cilvēki, kas var būt potenciāla nasta pašvaldībām," spriež SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tam, ka aizbraucēju atgriešanās būtu stimuls tautsaimniecības attīstībai, piekrīt arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Jautāts, kādas būtu ekonomikas attīstības izredzes, ja Latvijā atgrieztos, piemēram, 50 tūkstošu tās izbraukušo iedzīvotāju, no kuriem 20-30 tūkstoši būtu strādājošie, P. Strautiņš lēs, ka tas būtu apmēram 2-3% no patlaban strādājošo kopskaita. Viņaprāt, droši vien tad būtu runa par attiecīgu papildu potenciālo ekonomisko pieaugumu. Tas ļauj izvirzīt pieļāvumu, ka labvēlīgas ekonomiskās konjunktūras gadījumā arī valsts iekšzemes kopprodukta izaugsmes temps paātrinātos par 2-3%. Tiesa, tie nebūtu 2-3% katru gadu, bet gan repatriantu atgriešanās brīdī. "Lai būtu 2-3% vērts ekonomiskais pieaugums gadā, 20-30 tūkstošiem strādājošo būtu jāierodas katru gadu. Pret fizikas likumiem tas nebūtu, sevišķi, ja Latvijas uzņēmumiem izdodas panākt labus apstākļus eksportam," iespējas vērtē Strautiņš.

Nav ko piedāvāt 

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka 20-30 tūkstošu strādājošo atgriešanās scenārijs šobrīd ir maz ticams. Viņa vērš uzmanību uz to, ka Latvijā atalgojumu virs 1500 eiro mēnesī, kas ir tuvu oficiālajai minimālajai algai Francijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Īrijā, saņem tikai 9,5% no strādājošajiem, bet zemāka vidējā alga nekā Latvijā ir tikai Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā. LDDK ģenerāldirektore piebilst, ka arī sociālā nodrošinājuma sistēma Rietumeiropas valstīs ir krietni vien pievilcīgāka nekā Latvijā. "Cilvēkiem daudzās valstīs būt bez darba ir izdevīgāk nekā strādāt Latvijā. Lai tas mainītos, Rietumeiropas valstīs būtu kardināli jāmaina sociālā nodrošinājuma sistēma, taču tas ir maz ticams politisku iemeslu dēļ," vērtē Meņģelsone.

Pēc Gašpuiša domām, tuvākajā laikā Latvijā nebūs apstākļu ne darba vides, ne samaksas ziņā, kas liktu aizbraucējiem atgriezties, bet labvēlīgs scenārijs būtu, ja emigrācijas plūsma zaudētu vilkmi. "Būtiskākais, kas noteiks šos procesus, būs kopējais noskaņojums. Lai tas uzlabotos, vajadzīgas aktīvākas pārmaiņas politiskajos procesos un reformas. Svarīgi ir saglabāt saikni ar studēt aizbraukušajiem, viņos jārada interese atgriezties un sevi realizēt Latvijā," spriež SEB bankas speciālists.

Gašpuitis uzskata, ka Latvijai ir aktīvāk jāiesaistās reģionālajā cīņā par speciālistiem, jo vietējais resurss var izrādīties nepietiekams. Pēc viņa domām, demogrāfiskās tendences liecina, ka pieprasījums pēc darbaspēka pastiprināsies, pat ja situācija ekonomikā vājināsies. Tomēr Latvijai arī jāturpina uzlabot produktivitāte, kas noved pie mazākas cilvēkresursu izmantošanas. Eksperts stāsta, ka Latvijā un arī attīstītajās valstīs parādās interesanta tendence - pieprasījums pēc darbaspēka ir spēcīgs, bet darba devēji necenšas steigties ar vakanču aizpildīšanu, jo ir neskaidras ekonomikas izaugsmes prognozes. "Fokuss ir uz izmaksu kontroli un samazināšanu, kas noved pie tā, ka tiek meklēti darba veicēji ar zemākām prasībām pret darba devēju, jo īpaši samaksas ziņā. Tāpēc tuvākajā laikā darba tirgus būs saspringts, tas ir, tiks runāts par darbinieku trūkumu, taču kopumā darba tirgus izmaiņas būs stīvas, bez optimisma. Manuprāt, lai izmaiņas darba tirgū būtu jūtamas un aizbraucēju atgriešanās iespēja kļūtu kaut nedaudz ticama, nepieciešams daudz straujāks produktivitātes kāpums un ekonomikas izaugsme. Taču šobrīd jārēķinās ar ekonomikā valdošo nenoteiktību un reformu gausumu," secina SEB bankas eksperts.

Arī elektronikas joma 

Komentējot situāciju darbaspēka jomā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags norāda, ka pašreiz darbaspēka deficīts sāk veidoties būvniecības nozarē, tas skaidrojams ar Eiropas Savienības fondu projektu pārrāvumu, laikus nesagatavojot noteikumus nākamajam laika posmam. "Daudzi cilvēki aizbraukuši strādāt ārzemēs, citi pārkvalificējušies un darbojas citās nozarēs. Paredzu, ka jau nākamgad būvniecībā trūks aptuveni 15-20% darbinieku, un tas, cerams, motivēs daudzus ārvalstīs dzīvojošos būvniecības speciālistus atgriezties Latvijā. Tas savukārt radīs papildu efektu, jo pieaugs iekšējais tirgus patēriņš - katrs, kurš atgriezīsies, noteikti meklēs dzīvesvietu, pirks pārtiku un apģērbu, tādējādi stimulējot ekonomiku," skaidro Vanags.

Savukārt Meņģelsone norāda uz to, ka ļoti izteikts darbaspēka deficīts ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, kas ir arī viena no vislabāk apmaksātajām nozarēm Latvijā. "Ņemot vērā IT uzņēmumu darbinieku skaitu, pašreizējo izaugsmes tempu un laiku, kas nepieciešams, lai palielinātu absolventu skaitu, nozares uzņēmumiem jaunu izaugsmes iespēju ar vietējo darbaspēku nav," skaidro LDDK ģenerāldirektore. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija aprēķinājusi, ka nākamajos trīs līdz piecos gados būs nepieciešams divreiz vairāk pirmā augstākās izglītības diploma saņēmēju nekā patlaban (pagaidām Rīgā tiek izsniegti aptuveni 500 IT jomas bakalaura grāda diplomu gadā), lai nodrošinātu nozari ar darbaspēku.

LDDK pārstāve stāsta, ka pieprasījums pēc speciālistiem netiek apmierināts arī elektronikas nozarē, kas kopš 2010. gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā un kas vairāk nekā 90% no saražotās produkcijas eksportē. Nozarei nepietiek ar patlaban augstskolās sagatavoto speciālistu skaitu, turklāt augstskolu beidzēju sagatavotība darbam nozarē nav apmierinoša.