Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Mārtiņš Apinis

Apinis: Pašreizējais atspēriens Eiropā var būt īslaicīgs(7)

Ekspertu iepriekš izteiktās prognozes, ka naftas cenas kritums pasaulē veicinās ekonomisko izaugsmi, attaisnojušās pilnībā. Vismaz pagaidām. Runa nav tikai par to, ka varam priecāties par zemākām degvielas cenām un siltumenerģijas tarifu krišanos, tādējādi ietaupot naudu citiem pirkumiem, bet arī reālu tautsaimniecības izaugsmi gandrīz visas Eiropas mērogā.

Apinis: Gaidot dzīves dārdzības mazināšanos(4)

Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas nokrišana zem viena eiro atzīmes, kas faktiski ir zemākais punkts kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes, vedina uz pārdomām, ka pēc tam, kad gada inflācija jūlijā bija nulle, bet augustā 0,1%, pastāv ļoti ticama iespēja, ka septembris Latvijā būs vainagojies ne tikai ar kļavu lapu sārtošanos, bet arī deflāciju gada izteiksmē.

Apinis: Ražošana stutē ekonomiku(6)

Lai arī nerimst runas, ka ministrijām savos potenciālajos tēriņos jābūt pieticīgākām, un mūs pamatīgi nomoka negācijas, kas saistītas ar Krievijas politikas un ekonomikas problēmām, gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikai izdevies straujāks pieaugums nekā iepriekš. Ar 2,7% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija demonstrē straujāko izaugsmes tempu kopš pērnā gada pirmās puses. Daudzi nepilnu trīs procentu pieaugumu neuzskatīs par kaut ko īpašu, taču jāņem vērā apstākļi, kādos patlaban spiesta darboties Latvijas uzņēmējdarbības vide.

Apinis: Latvijas rūpniecība nav jānoraksta(16)

Līdz ar pēdējā laika notikumiem Krievijā un ar tiem saistīto kaimiņvalsts tirgus slēgšanu Latvijas pārtikas produktiem, tāpat arī ne sevišķi veiksmīgo Liepājas metalurga atkal atvēršanu jaušams, ka var rasties nepareizs priekšstats par Latvijas rūpniecību un tās attīstības perspektīvām. Lai arī situācija var nešķist daudzsološa, patlaban nav ne mazākā iemesla spriest par negatīviem scenārijiem.

Melnais zelts ekonomisko procesu vidū(2)

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Daļa no Atēnu glābšanas naudas var zust(18)

Redzot notiekošo Grieķijā, liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir neizpratnē, kāpēc mūsu valstij ir jāpalīdz Grieķijai, ja pašu rocība ir pat mazāka nekā sabiedrībai problēmu māktajā Dienvideiropas valstī.

Daļa no Atēnu glābšanas naudas var zust

Redzot notiekošo Grieķijā, liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir neizpratnē, kāpēc mūsu valstij ir jāpalīdz Grieķijai, ja pašu rocība ir pat mazāka nekā sabiedrībai problēmu māktajā Dienvideiropas valstī.

Eirozonu var ietekmēt lēmumi Grieķijā(16)

Lai arī eirozonas finansiālā situācija nav tik bēdīga kā pirms trim četriem gadiem, kad valūtas zonas izjukšana tika uzskatīta par samērā reālu scenāriju, spriedze turpina saglabāties. Tā saistīta ar Grieķiju, kuras glābšana izrādījusies neveiksmīga, un dienas kārtībā ir valsts finansiālo problēmu risināšana ar starptautisko aizdevēju palīdzību.

Eirozonu var ietekmēt lēmumi Grieķijā

Lai arī eirozonas finansiālā situācija nav tik bēdīga kā pirms trim četriem gadiem, kad valūtas zonas izjukšana tika uzskatīta par samērā reālu scenāriju, spriedze turpina saglabāties. Tā saistīta ar Grieķiju, kuras glābšana izrādījusies neveiksmīga, un dienas kārtībā ir valsts finansiālo problēmu risināšana ar starptautisko aizdevēju palīdzību. Tas rada ne mazums jautājumu ne tikai par Grieķijas ekonomikas, bet arī visas monetārās savienības stabilitāti.

Latvijas eksporta dati pasliktinājušies; svarīgi meklēt jaunus tirgus(16)

Pēc samērā cerīgā gada sākuma un veselīga eksporta pieauguma aprīlī Latvijas eksporta dati maijā ievērojami pasliktinājušies. Mēneša laikā eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 11,8% līdz 797,6 miljoniem eiro. Savukārt gada laikā eksporta apjoms sarucis par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dzīves dārdzība nepieaugs strauji, sabiedrība kļūs turīgāka(80)

Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties, trešdien, 15.

Dzīves dārdzība nepieaugs strauji

Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties.

Apinis: Zemās inflācijas prieki turpināsies(3)

Cenu maiņas un iedzīvotāju pirktspēja pēdējā laikā diezgan pārliecinoši runā par labu iedzīvotāju makam. Lai arī pēdējā pusotrā divos gados valsts ekonomikai bija piezadzies zināms gausums, kas izpaudās izaugsmes tempu samazinājumā, cīņa par labākajiem darbiniekiem veicināja darba samaksas pieaugumu korporatīvajā sektorā.

Apinis: Monetārie stimuli pret Grieķijas šantāžu(30)

Kamēr daži grieķus apsveic ar svētdien panākto uzvaru pār Eiropas imperiālistiem, pašiem helēņiem uzvaras svinības jau visai drīz var izvērsties ar itin rūgtenu piegaršu, jo referendumā teiktais nē var nozīmēt valsts kritumu vēl lielākā finansiālā bedrē nekā līdz šim.Visticamāk, eiforijas dzirkstis visai drīz izplēnēs, lielai daļai no tiem, kas bija pret aizdevēju prasībām, atklājot, ka ir apkrāpti, jo, lai arī kāds būtu referenduma iznākums, ierindas Grieķijas iedzīvotāja labklājība no tā nepieaugtu.

Apinis: Mūsu valsts ekonomika pamazām atgūstas(28)

Divi no finanšu krīzes lielākajiem upuriem Eiropā – Latvija un Grieķija – attīstās pēc pilnīgi pretējiem scenārijiem. Upuru bijis daudz, taču, kamēr Egejas jūras piekrastē finanšu situāciju, sevišķi vēl pēc svētdien notikušā referenduma, var zināmā mērā salīdzināt ar apokalipses jātnieku ierašanās gaidām, Latvijā ir cerības uz labklājības pieaugumu. 

Apinis: Pakāpeniski rodas alternatīvas Krievijas tirgum(4)

Vājuma pazīmes izrādīšana ir bīstama. Sevišķi lielvalstīm. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas iespaidā Krievija izvēlējās pagarināt importa ierobežojumus ES valstu, tostarp arī Latvijas, pārtikas produktiem.

ES nauda varētu virzīties uz biznesa attīstībai vajadzīgiem pētījumiem(26)

Patlaban daudziem iedzīvotājiem Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumi saistās ar jaunu tiltu vai rekonstruētu ielu, kas ir visvieglāk pamanāmais naudas pielietojuma rezultāts. Jāatgādina, ka Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne iepriekš Dienai sacīja: "Ir jomas, kurās galarezultāts nav taustāms, bet ar lielu pievienoto vērtību."

Brīdina par jauniem krīzes aizmetņiem(29)

Latvijas valsts budžeta deficīta apmērs pēdējā laikā konstanti tiek turēts Māstrihtas kritēriju ietvaros, reizēm radot iespaidu par fiskālo pārcenšanos, lai izpatiktu Briseles birokrātijai, kamēr valsts iedzīvotājiem jāsaskaras ar brūkošiem ceļiem un grūtībām segt pakalpojumu izmaksas medicīnā.  

Cer uz straujāku izaugsmi

Vēl pērnā gada nogalē skats attiecībā uz Latvijas ekonomisko izaugsmi nebija iepriecinošs. Savukārt patlaban redzamas pazīmes, ka situācija uzlabojas, un par to liecina gan ražošanas, gan patēriņa dati.

Pieļauj nelielu cenu kāpumu(15)

Latvijas iedzīvotāji, ja raugās uz statistikas datiem, pēdējā laikā dzīvojuši komforta zonā, proti, pērn vērojamajam vidējās darba samaksas pieaugumam inflācija gandrīz nav sekojusi, kam vajadzētu veicināt iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Tas varētu nozīmēt iekšējā patēriņa kāpumu, veicinot dzīves dārdzības pieaugumu.

Apinis: Svaru kausi grieķu pusē(13)

Kārtējā stīvēšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par reformu veikšanu un atziņas, ka daudzi potenciālie Grieķijas donori dzīvo pat sliktāk par pašiem grieķiem, ne vienu reizi vien ir radījušas augsni viedokļiem par to, ka Egejas jūras piekrastes valsti vajadzētu piespiest atstāt Eiropas monetāro savienību.

Grieķiju labāk paturēt eirozonā nekā izstumt(39)

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

Cerības uz metalurģijas atgūšanos(5)

Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Apinis: Vājāks eiro neapdraud iedzīvotāju maku(10)

Vairāk nekā desmit gadu ilgušās tendences, kas sevī iezīmēja ASV dolāra vērtības samazināšanos pret eiro, ir kļuvušas par pagātni. Eirozonas ekonomikas stagnācija, kuras apkarošanai Eiropas Centrālā banka īsteno aizvien radikālākas metodes, veicina strauju eiro vērtības mazināšanos pret to valstu, piemēram, ASV un Lielbritānijas, valūtu, kuru tautsaimniecība pēdējā laikā spējusi ne tikai tikt galā ar pēckrīzes depresiju, bet vismaz pagaidām uzrādīt arī noturīgu augšupeju.

Algu kāpums ir izdevīgs visiem(13)

Pēdējā laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi uzņēmējiem stimulēt ekonomiku, maksājot darbiniekiem lielākas algas. Loģika ir vienkārša un uzskatāma par vienu no daudzajiem kvantitatīvās stimulēšanas mehānismiem. Proti, nauda rada aizvien jaunu naudu, un, jo vairāk tās ir apritē, jo lielākas iespējas pašiem uzņēmumiem paaugstināt peļņu, bet valstij - palielināt iekasējamo nodokļu apjomu.

Apinis: Lēnīgums nav draudīgs(3)

Mēdz uzskatīt, ka Latvijā fiksētais algu palielinājums galvenokārt ir saistīts ar naudas legalizēšanu. To būtu grūti apstrīdēt - lai arī atziņas par ēnu ekonomikas apjomiem ir dažādas, neviens nenoliedz, ka tā lielākā vai mazākā mērā pastāv. Daļa iedzīvotāju statistikai netic, tomēr objektīvi, ka algas valstī kļūst lielākas, turklāt iedzīvotāju guvumi saistīti ne tikai ar darbaspēka nodokļu mazināšanos.

Tirgum būtu jāatdzīvojas

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus vairākos likumos, kas hipotekārās kreditēšanas jomā paredz «nolikto†atslēgu†principu»†ieviest kā izvēles iespēju. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1. marta. Tādējādi tiek mainīta pērnā gada septembrī radītā situācija, kad «nolikto atslēgu» kā vispārēja principa ieviešana lika sarukt hipotekārās kreditēšanas apjomiem, vienlaikus mazinot aktivitāti mājokļu tirgū.

Notikumi valūtas tirgū ir labvēlīgi eksportam(6)

Jauni bezprecedenta pasākumi eirozonas tautsaimniecības stimulēšanai, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ķeroties arī pie dalībvalstu valdību obligāciju pirkumiem, turpina izdarīt spiedienu uz eiro kursu, rodot iespēju Latvijas eksportētājiem kāpināt ieņēmumus Lielbritānijas tirgū, kā arī sekmīgāk tikt galā ar iepriekš vērojamām grūtībām Ziemeļvalstīs, konkrēti Zviedrijā un Norvēģijā, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.