Pēdējos trijos mēnešos dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena Latvijā palielinājusies apmēram par 8–10%, savukārt benzīns kļuvis par 5–6% dārgāks. Ja uz situāciju raugāmies nesenās naftas eksportētāju valstu savienības OPEC un Krievijas vienošanās kontekstā par melnā zelta ieguves samazināšanu, būtu jāgaida ne tikai tālāka degvielas sadārdzināšanās, bet laika gaitā arī siltumenerģijas tarifu pieaugums. Šādām prognozēm par labu runā visai straujais līdzšinējais naftas cenas kāpums, turklāt, par spīti apkārt valdošajai neskaidrībai, aizvien vairāk sāk izskanēt prognozes, ka globālās ekonomikas attīstības temps nākamgad varētu palielināties. Ņemot to vērā, arī pieprasījumam pēc naftas vajadzētu kļūt lielākam, līdz ar to sadārdzināties arī degvielai un citiem ar šo ogļūdeņražu resursu saistītajiem produktiem. Turklāt, tā kā naftas cena ir krietni pieaugusi (kopš gada sākuma apmēram par 50%), palielinās arī tās īpatsvars kopējā degvielas cenas veidošanās mehānismā.
Pēdējās dienās Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena visai stabili turas virs 55 dolāru atzīmes par barelu, tādējādi faktiski sasniedzot pagājušā gada pavasara līmeni, kad melnais zelts to šķērsoja lejupejošas tendences iespaidā. Tomēr, neraugoties uz visai straujo cenas palielināšanos, ir pamats izteikt viedokli, ka kāpums sevi lielā mērā ir izsmēlis un tas apstādinās arī degvielas cenu pieaugumu Latvijā. Šī desmitgade pasaulē ienesusi kardinālas pārmaiņas, un, balstoties uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, melnā zelta ieguve kļūst izdevīga tur, kur iepriekš to neviens neuzskatīja par ekonomiski pamatotu. Līdz ar to var teikt, ka naftas piedāvātāji faktiski «stāv rindā». Protams, ja vien ir atbilstoša cena. Par cenu līmeni, kur piedāvājums var būtiski palielināties, tiek uzskatīti apmēram 60 vai nedaudz vairāk ASV dolāru par barelu.
Tad uz peļņu var pretendēt pēdējos gados daudz par sevi runāt likusī ASV slānekļa naftas industrija. Eksperti to sauc par savdabīgu tirgus ventili, kurš lielā mērā patlaban ir noteicošais naftas cenu izmaiņās pasaulē. Turklāt arī jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi liecina par nodomu aktīvāk apgūt valsts enerģētikas rezerves, tas faktiski nozīmē, ka pasaules lielākā ekonomika būs mazāk atkarīga no naftas importa. Vēl jāņem vērā, ka pieprasījuma palielināšanos neveicina arī masveidā īstenoti energoefektivitātes un degvielas taupības pasākumi, līdz ar to spiežot lejup arī naftas cenas biržā.