Par vienu no ekonomiskā pieauguma veicinātājiem nākotnē varētu kļūt dažādu starptautisku konferenču un semināru plašāka rīkošana Latvijā, kas vienlaikus veicinātu gan ārvalstu tūristu izdevumu palielināšanos Latvijā, tūristiem pērkot arī vietējās preces un pakalpojumus, gan palielinātu mūsu valsts starptautisko atpazīstamību, tādējādi, iespējams, piesaistot arī jaunas ārvalstu investīcijas. Arī Latvijas vieta Eiropas kartē vedina domāt, ka šāds bizness būtu uzskatāms par perspektīvu valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes veicinātāju.
Grūti izvērtēt
Ekonomikas eksperti gan norāda, ka pagaidām dažādu semināru un konferenču rīkošana valsts kopējā tautsaimniecībā pārāk lielu pienesumu nerada. «Kopējās ekonomikas kontekstā konferenču un semināru rīkošana ir nišas bizness, kura ietekme uz vispārējiem ekonomikas rādītājiem, visticamāk, nav ļoti liela. Ņemot vērā, ka joma ir pietiekami specifiska un ietver sevī ļoti dažādas aktivitātes (telpu īre, pasākumu rīkošana, ēdināšana, izklaide), precīzi šīs nozares nozīmi ekonomikā būs grūti novērtēt,» situāciju vērtē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka, visticamāk, pagaidām vēl šāda biznesa ietekme uz valsts iekšzemes kopprodukta rādītāju varētu būt samērā neliela, jo tas tomēr ir salīdzinoši šaurs virziens. Vienlaikus nozaru sadalījumā tam esot grūti nosakāmas robežas, jo semināru un konferenču bizness saplūst vairākās nozarēs, līdz ar to ir visai grūti uzskaitīt tā kopējo pienesumu ekonomikai.
M. Āboliņš izsaka viedokli, ka eksporta un tūrisma dati ļauj izdarīt secinājumus par šīs jomas eksporta apmēriem un tendencēm. Eksperts stāsta, ka saskaņā ar statistikas datiem darījuma braucieni veido aptuveni 20-25% no kopējā tūristu skaita Latvijā, kas pie mums uzturas vairāk nekā vienu dienu, un gada laikā Latvijas ekonomikā atstāj aptuveni 150 miljonus eiro, kas būtu apmēram 0,6% no valsts iekšzemes kopprodukta.
«Saprotams, ka darījuma braucienus pamatā veido komandējumi, tāpēc konferenču un semināru radītie eksporta ieņēmumi visas ekonomikas kontekstā nav ļoti lieli. Salīdzinājumam gan Lietuvā, gan Igaunijā darījumu braucieni gadā ienes aptuveni 250 miljonus eiro katrā,» situāciju Baltijas valstīs raksturo M. Āboliņš. Tāpat bankas Citadele eksperts vērš uzmanību uz faktu, ka pēdējos četros piecos gados biznesa tūristu skaits Latvijā faktiski nav mainījies, neskatoties uz veiksmīgo tradicionālā tūrisma attīstību un dažādu eksporta pakalpojumu nozaru straujo izaugsmi.
«Līdz ar to var secināt, ka vismaz nozares loma eksportā ir pat samazinājusies un visu izaugsmi šobrīd nodrošina iekšējais pieprasījums, kas gan tiešā veidā ir atkarīgs no mūsu valsts ekonomikas kopējām attīstības tendencēm,» konjunktūru raksturo M. Āboliņš.
Palīdz ģeogrāfija
Vienlaikus ekonomikas eksperti samērā optimistiski izsakās par semināru un konferenču biznesa attīstības perspektīvām Latvijā nākotnē. D. Gašpuitis uzskata, ka Latvija un it īpaši Rīga, pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, ir izdevīga vieta šāda biznesa veidošanai un attīstībai tuvāko gadu laikā. Ja skatāmies uz vietējo pieprasījumu pēc dažādu konferenču un semināru rīkošanas, tad, augot ekonomikai, augs arī šādu pasākumu skaits, taču straujākas attīstības nodrošināšanai jāskatās arī eksporta virzienā, uzskata M. Āboliņš.
«Vai Latvijā iespējams lielāks biznesa tūrisma apjoms, veicinot konferenču rīkošanu? Noteikti jā, taču tas nav viegls uzdevums, un par to liecina kaut vai tas, ka līdz šim Latvijā ievērojami labāk veicies ar tradicionālā tūrisma attīstību. Lai arī Latvijai ir zināmas priekšrocības šādam biznesam - attīstīta lidosta, pieejamas viesnīcas un līdz ar prezidentūru Eiropas Savienības Padomē arī pieredze lielu pasākumu organizēšanā, ar to vien nepietiek,» uzskata bankas Citadele eksperts.
Arī D. Gašpuitis domā, ka tas ir labs pakalpojumu eksporta attīstības virziens, ar potenciālu, kas šobrīd sastopas ar jaudu ierobežojumiem. «Infrastruktūras attīstības pakāpe ir pietiekama, lai būtu pamats attīstīt šo potenciālu. Par iespējām un trūkumiem tiek runāts gadiem, bet būtiska izrāviena nav bijis. Šī jautājuma aktualitāte nav bijusi spējīga noturēties, lobiji vērtējami kā nenoturīgi, un, lai šo biznesa segmentu virzītu augstākā līmenī, lai šis virziens attīstītos, ir jābūt atbilstošam uzstādījumam valsts mērogā un ir jābūt arī valsts atbalstam, kas dotu iespēju attīstīt šo biznesu plānveidīgi un pilnā spektrā. Tas dotu lielākas iespējas piesaistīt investorus,» vērtē SEB bankas eksperts. Viņaprāt, lai veicinātu šī jautājuma pozitīvu virzību, nāktos atrisināt arī trūkumus, kas saistās ar pārlieku lielo lēnīgumu birokrātijā, jo īpaši, kas saistās ar būvniecību.
«Ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas mūsdienīgu konferenču centru izveidē. Labas, taču ierobežotas iespējas šobrīd sniedz Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka. Taču jau šobrīd Gaismas pils pielietojums rada zināmu rīvēšanos par tās pamatuzdevumu un vēlmi pelnīt uz šādu pasākumu rīkošanas rēķina,» spriež D. Gašpuitis.
M. Āboliņš piebilst, ka bez lidostas un viesnīcām būtiska arī ir cita atbalstošā infrastruktūra - atbilstošas telpas pasākumu organizēšanai, ēdināšanas pakalpojumi, kultūras pasākumi un citas izklaides iespējas. «Papildus tam konkurence šādu pasākumu rīkošanā pasaulē ir liela, un Rīgas šobrīd nav kartē,» secina Citadele speciālists.
Perspektīvs, bet lēns
Raugoties nākotnes kontekstā, D. Gašpuitis secina, ka konferenču organizēšanas virziens ir perspektīvs, tomēr tuvākajā laikā, visticamāk, virzība, ja arī būs, tad ļoti lēna. «Investoru aktivitātes līmenis ir piezemēts, jo īpaši reģionā, un nākotnes vērtējums piesardzīgs. Tāpēc diezin vai atradīsies investors vai investoru grupa, kas spētu un būtu ieinteresēta investēt vidējā termiņā šāda virziena attīstībā, jo īpaši bez valsts iesaistīšanās. Reālistiski skatoties, šā jautājuma tuvākajā laikā, visticamāk, starp valdības prioritātēm nebūs,» uzskata SEB bankas eksperts.
Savukārt pēc M. Āboliņa domām, iespējas attīstīt konferenču un semināru rīkošanas biznesu, protams, ir, un tas būtu labs papildinājums, ar ko izlīdzināt tradicionālā tūrisma izteiktās sezonālās svārstības. Tomēr eksperts vienlaikus arī vērš uzmanību uz to, ka attīstībai būtu nepieciešamas papildu investīcijas gan infrastruktūras izveidei, gan mārketingā, kā arī precīzas mērķauditorijas definēšana, kas Latvijas gadījumā varētu būtu gan Skandināvijas, gan NVS valstis, ar kurām mums ir labs transporta savienojums.