Aizejošajā gadā Latvijas un Eiropas tautsaimniecībā bijuši arī vairāki pozitīvi aspekti. Viens no tiem ir situācijas uzlabošanās lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes sektorā, kas vainagojusies visai straujā pārtikas preču cenu pieaugumā veikalu plauktos. Protams, tas daudziem var šķist nepatīkami, sevišķi mazāk turīgajiem. Taču, no otras puses, piemēram, pašreizējais piena cenu pieaugums, iespējams, daudzus lauksaimniekus varētu būt paglābis no izputēšanas. Tādējādi cenu pieaugums, kas sākotnēji var šķist kaitīgs, patiesībā novedīs pie ekonomikas strādāšanas ar lielākiem apgriezieniem, ļaujot kādai darbspējīgo iedzīvotāju daļai nopelnīt vairāk. Savukārt viņi šo naudu tērēs, tādējādi ļaujot nopelnīt arī citiem, bet valsts tiks pie lielākiem nodokļu ieņēmumiem.
Vēl viens pozitīvs notikums, kas jau tagad ļauj Latvijas rūpniekiem ražot vairāk, ir straujāka Eiropas tautsaimniecības atkopšanās no iepriekšējās finanšu krīzes, tas liek domāt, ka Eiropas Centrālās bankas finanšu injekcijas beidzot būs sākušas dot savus augļus. Tādējādi vismaz eirozonā nākamā gada ekonomikas konjunktūra šķiet pietiekami labvēlīga, lai izaugsmes temps ražošanā turpinātu palielināties, pārsniedzot oktobrī apstrādes rūpniecībā gada izteiksmē fiksēto 7% produkcijas izlaides kāpumu. Pieaugums var turpināties, jo arī daudzu riska faktoru, piemēram, Brexit, ietekme var izrādīties mazāk baisa, nekā varētu domāt. Pirmajos mēnešos pēc Lielbritānijas vēlētāju izdarītās izvēles pamest Eiropas Savienību Latvijas eksports uz Apvienoto Karalisti nav piedzīvojis gaidīto samazinājumu, bet tieši pretēji. Trešajā ceturksnī eksports uz Lielbritāniju bijis par 6,3% lielāks nekā gadu iepriekš, turklāt tas noticis brīdī, kad kopumā no valsts izvesto preču apjoms mainījies faktiski nulles līmenī.
Vairāk nekā par globāliem notikumiem mums būtu jāuztraucas par to, kā pašu valsts ekonomiskajā apritē vairāk iesaistīt tos, kuri saņem mazāk. Ja gribam, lai nauda aktīvāk plūst ekonomikā, minimālās algas celšana ir neizbēgama, jo tieši tie, kuri līdz šim ir tērējuši mazāk, palielinoties algai, būtiski kāpinātu savus izdevumus, tādējādi kaut nedaudz uz priekšu dzenot arī tautsaimniecību.
Papildu naudas aprite Latvijai ir ceļš, kā izrauties no pašreizējās stagnācijas.
Tas, protams, raisīs plašas diskusijas. Tomēr ir jāapzinās, ka mēs nevaram tikt pie labklājības un bāzēt savu ekonomiku uz uzņēmumiem, kas lielai daļai savu darbinieku gadu gadiem grib maksāt minimālo algu, kura faktiski ilgstoši nemainās.