Protams, allaž bijuši un būs tādi finanšu blēži, kuri centīsies blēdīties jebkādos apstākļos. Tomēr Latvijas Bankas secinājumi atklāj arī trīs plašākas problēmas. Pirmkārt, ar normatīvo regulējumu saistītu problēmu, respektīvi, to, ka nodokļu slogs jauniem, maziem uzņēmumiem ir smags, turklāt nosacījumi – sarežģīti. Tas uzņēmumiem, kamēr tie izaug un nostiprinās, liek domāt par nodokļu shēmām. Ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka jau iepriekš norādījis, ka ir iespējams pozitīvs scenārijs – tad, kad uzņēmums nostiprinās, tas sāk strādāt pilnībā legāli un vairs neīsteno nodokļu shēmas. Diemžēl Latvijā attieksme pret mazo biznesu jau gadiem ir ārkārtīgi neatbalstoša, politiskā elite ir spītīgi atteikusies saskatīt to, ka no maza uzņēmuma var izaug liels, spēcīgs un nodokļos iespaidīgas summas maksājošs uzņēmums. Turklāt traucējusi ir arī Latvijas politiķiem un ierēdņiem raksturīgā tendence, ko vērojam arī Covid-19 pandēmijas laikā, jebkādus noteikumus sarežģīt līdz absurdam.
Otra problēma savukārt attiecas uz biznesa vidi, kur joprojām vērojams veselīgas pašapziņas trūkums, – biznesa veidotāji netic, ka bez nodokļu shēmošanas spēs nodrošināt pietiekamu apgrozījumu un peļņu, lai uzņēmums attīstītos, savukārt darbinieki netic, ka var atrast darbu, kurā daļa atalgojuma nebūtu jāsaņem aploksnē. Šādus mazvērtības kompleksus var skaidrot ar nepilnībām izglītības sistēmā – netiek sagatavoti uzņēmēji, kas gudri saskata peļņas iespējas, un darbinieki, kuru konkurētspēja ļauj pieprasīt oficiālu algu.
Trešā problēma savukārt ir tā, uz ko Latvijas Bankas diskusijā norādīja Arnis Sauka. "Valdības zemie reitingi neveicina uzņēmēju uzticēšanos un nodokļu maksāšanu," viņa teikto citē LETA. Jāatceras, ka ar sabiedrības neuzticēšanos valdībai tiek skaidrota arī zemā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere un fanātiskā pielūgsme, ko daļa sabiedrības velta politiskajiem populistiem. Un pati lielākā valdības kļūda būtu sabiedrības neuzticēšanos vispār ignorēt.
Trūkst uzticēšanās valdībai
Nesen Latvijas Banka nāca klajā ar secinājumiem par ēnu ekonomiku, īpaši akcentējot aplokšņu algas. No ekspertu atziņām izriet, ka mūsu valstī aplokšņu algu maksāšana ir izplatīta uzņēmumos, kuros ir neliels darbinieku skaits un zems oficiālā atalgojuma līmenis. Tiesa gan, netiek apgalvots, ka aplokšņu algu vispār nav milzīgos uzņēmumos un dāsni atalgotu darbinieku vidē. Eksperti pieļauj, ka aplokšņu algas figurē 8% lielo uzņēmumu un ka augstu ienākumu saņēmēju grupā neoficiālās piemaksas veido 6% no oficiālās algas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.