Pirmkārt, ir jāatceras par elementāru cilvēcību un par situāciju darba tirgū. Rīgas restorāna viesmīlim pārkvalificēties par ēdienu piegādātāju var būt vienkārši, it īpaši, ja restorāns, kurā viņš strādā, no klientu apkalpošanas pie galdiņiem pārorientējies uz ēdienu piegādēm, savukārt frizierei valsts austrumu pierobežā atrast pārkvalificēšanās iespējas var būt sarežģīti.
Turklāt šajā pandēmijas radītajā krīzē vieglāk ir tipiskajiem darbiniekiem, nevis uzņēmējiem, jo darba ņēmējiem vien jāatrod cits darba devējs, pie kura nopelnīt ikmēneša algu, savukārt uzņēmējiem ir finansiālas saistības pret savu kolektīvu, pret valsti maksājamo nodokļu veidā, pret sadarbības partneriem, ir arī maksājumi par uzņēmuma telpu īri, apkuri un elektrību. Ikviens, kuram ir priekšstats par uzņēmējdarbību, saprot, ka uzņēmējam pielikt punktu savam biznesam un pārkvalificēties nav vienkārši un to nevar paveikt īsā laikā.
Otrkārt, aicinājums tiem, kuriem pandēmijas laikā aizliegts strādāt ierastajā profesijā, pārkvalificēties ir neloģisks tādēļ, ka tiklīdz vakcinācija pret Covid-19 ļaus mazināt ierobežojumus, atkal vajadzēs tos speciālistus, kuriem šobrīd strādāt nav iespējams. Latvijas sabiedrība neiztiks bez frizētavu un teātra izrāžu apmeklēšanas, bez ceļošanas un vēl bez daudzām jomām, kas veiksmīgi funkcionēja līdz 2020. gada martam.
Treškārt, daudzām šobrīd pilnībā aizliegtajām vai daļēji ierobežotajām nozarēm ir būtiska loma Latvijas globālās konkurētspējas nodrošināšanā. Piemēram, ja lidmašīnu pilotus mudinās pārkvalificēties par kravas automašīnu vadītājiem, tad brīdī, kad pandēmija beigsies, aviācijā vairs nebūs profesionālu darbinieku.
Ja mūsu politiķi būs tik aprobežoti, ka nespēs domāt stratēģiski, skoposies ar pabalstiem un sagraus pamatus ekonomikas konkurētspējai, tad pēc pandēmijas labklājības līmenis mūsu valstī no ES vidējā līmeņa atpaliks vēl vairāk nekā šobrīd.
Savukārt tas var ātri novest pie nākamās Latvijas iedzīvotāju t. s. lielās aizbraukšanas uz bagātākajām valstīm, tāpat kā notika iepriekšējās krīzes rezultātā. Ja tas JV pārstāvjiem nerūp, tad derētu atcerēties, ka 13. Saeimas vēlēšanās daudzu ārvalstīs strādājošo latviešu politiskās simpātijas tika veltītas ne jau JV, bet gluži citai partijai.