Vērtējot politisko situāciju, jāņem vērā, ka Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurai pandēmijas laikā vismaz pagaidām nav mainījusies valdība. Lietuvas jaunā valdība, ko vada Ingrīda Šimonīte, sāka darbu pagājušā gada decembrī pēc rudenī notikušajām Seima vēlēšanām, bet Igaunijas jaunā valdība, ko vada Kaja Kallasa, tika izveidota šā gada janvārī pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja iepriekšējais premjerministrs Jiri Ratass. Mūsu valsts valdībai, ko vada Krišjānis Kariņš, nesen apritēja divi gadi.
Savukārt to, vai pamatots ir apgalvojums, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecību ir vienāda, Diena jautāja trim ekonomikas ekspertiem.
Liela loma ir avionozarei
Covid-19 krīzes kopējā ietekme ''uz Baltijas valstu ekonomikām ir ļoti līdzīga. Jānorāda gan, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji Latvijai pagājušajā gadā bija sliktāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, taču šīs atšķirības nav tik lielas, lai no dažu ceturkšņu datiem izdarītu tālejošus secinājumus'', situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un turpina: ''Ja skatāmies uz dažādiem īstermiņa ekonomikas rādītājiem, piemēram, elektroenerģijas patēriņu, preču eksporta apjomiem, iedzīvotāju mobilitāti, uzkrājumiem bankās un mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījumu, tad būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm Covid-19 krīzes laikā es neredzu.''
Vienlaikus ir jāņem vērā ''objektīvie faktori, kuru ietekmē IKP kritums Latvijā bija lielāks. Covid-19 krīzē smagi cietusī aviācijas nozare mums ir būtiski lielāka nekā Baltijas kaimiņvalstīs, savukārt tranzītā apjomīgais kravu kritums, visticamāk, būtu noticis arī bez pandēmijas. Šīs divas nozares izskaidro lielu daļu IKP atšķirību pagājušajā gadā'', uzsver bankas Citadele ekonomists.
Viņš arī atgādina, ka Baltijā ''2020. gada otrā puse bija veiksmīga apstrādes rūpniecībai, bet tās īpatsvars ekonomikā Latvijā ir zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs, turklāt, protams, nevar aizmirst, ka vismaz 2020. gadā arī valsts atbalsts ekonomikai Latvijā bija mazāks nekā kaimiņvalstīs''.
Tomēr kopumā to, cik sekmīgi esam pārvarējuši Covid-19 krīzi salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, mēs varēsim novērtēt tikai pēc gada vai diviem, rezumē Āboliņš.
Lietuvai ir ļoti paveicies
''Atbilde uz jautājumu, vai ir pamatots apgalvojums, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiku ir vienāda, izriet no tā, kādu ziņu vēlamies pasniegt. Kopumā šķiet, ka tomēr labāk krīzi būs izdevies pārdzīvot mūsu Baltijas kaimiņvalstīm,'' norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un turpina: ''Covid-19 pandēmijas ietekmes bilanci gan svērsim tikai šā gada beigās, kad izteiktāk izkristalizēsies līdzības un atšķirības. Tās parādīsies katras valsts valdības un institūciju spējā reaģēt ārkārtas situācijā, pieņemt atbilstošākos lēmumus un prasmīgāk vadīt sabiedrību. Būs jārunā ne tikai par ekonomiskajiem rādītajiem, bet arī par Covid-19 pandēmijas atstāto ietekmi uz iedzīvotāju un nozaru finansiālo ''veselību''.''
Atskatoties uz 2020. gadu, ''jāteic, ka Baltijas valstīm kopā ar Ziemeļvalstīm veicās labāk nekā vidēji eirozonā. Šobrīd redzams, ka pandēmiju vieglāk pārcieta mazās, atvērtās un uz apstrādes rūpniecību vērstās ekonomikas. Vēl pērnā gada vidū Baltijas valstu prognozes bija līdzīgākas, bet, gadam noslēdzoties, lielākais kritums būs bijis Latvijas ekonomikai, un tas varētu būt nedaudz zem 5%. Savukārt Lietuvas ekonomikai kritums bija pavisam niecīgs – tikai 1,5%, kas ir starp labākajiem sniegumiem Eiropas Savienībā –, savukārt Igaunijas ekonomikai kritums bija 2,8%. Tomēr, lai arī ir faktori, kas Latvijai ir līdzīgi gan ar Igauniju, gan Lietuvu, vērtējot kopumā, izskatās, mums būs gājis mazāk veiksmīgi nekā mūsu Baltijas kaimiņvalstīm'', uzsver SEB bankas ekonomists.
Viņš arī skaidro, ka ''Lietuvai paveicās tādā ziņā, ka negatīvā ietekme no tūrisma sektora tai bija mazāka, kā arī tādā ziņā, ka Lietuvas pakalpojumu eksports balstās uz preču pārvadāšanu, kas krīzi izjuta minimāli, kamēr Latvijai un Igaunijai uzsvars ir likts uz cilvēku pārvadāšanu''.
Mūsu valsts ''nedienas pastiprināja sarežģījumi tranzīta un finanšu sektoros, kas mūsu Baltijas kaimiņvalstīs gāja secen. Interesanti, ka salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm, kur negatīvās tendences bremzēja pārliecinošs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektora pieaugums, Latvijas gadījumā šī sektora pienesums bija negatīvs. Tā kā pandēmija turpinās, ekonomikas rādītājos šogad uzrādīsies politisko lēmumu ''brāķis'', no kā Latvijā un Lietuvā gada sākumā cietīs patēriņš, turklāt cietīs vairāk nekā Igaunijā, kur dzīve rit ar daudz mazākiem ierobežojumiem. Tāpat šā gada rudenī var parādīties pašreizējās lēnās vakcinācijas gaitas sekas, jo nāksies pastiprināt ierobežojumus. Savukārt, vērtējot bezdarba izmaiņas, visās trijās Baltijas valstīs parādās līdzīgākas tendences. Straujāk nodarbinātības līmenis gan sarucis Igaunijā, taču tas tik un tā atrodas virs abu kaimiņvalstu – Latvijas un Lietuvas – līmeņa. Tomēr, skatoties plašāk, domāju, ka, nokļūstot zem Covid-19 krīzes radītā sitiena, pateicīgāki nosacījumi tika izveidoti un joprojām ir izveidoti mūsu kaimiņvalstīs'', vērā ņemamos aspektus uzsver ekonomists.
Šobrīd ''es nesteigtos ar gala secinājumiem, jo atbalsta nosacījumu un ēnu ekonomikas īpatsvara atšķirības var izlīdzināt tendences darba tirgū Baltijā un tajā pašā laikā pastiprināt emocionālās atšķirības. Tieši emocionālā gaisotne galu beigās var būt ļoti nozīmīga nianse, aplūkojot Covid-19 krīzes ietekmi ilgākā posmā. Vērtējot darba tirgu, jāņem arī vērā, ka šobrīd datos redzama tikai Covid-19 pirmā viļņa, kas bija krietni īsāks posms par otro vilni, ietekme. Konkrētāka aina iezīmēsies pirmā ceturkšņa beigās. Turklāt būtiska nozīme būs tam, cik ātri tiks stabilizēta epidemioloģiskā situācija. Labā ziņa ir, ka, situācijai stabilizējoties, darba tirgus atkal ātri uzsils'', uzskata Gašpuitis.
Igaunijas sāpju punkts
Covid-19 pandēmijas ietekme ''uz Baltijas valstu ekonomikām nav gluži vienāda, bet tā tiešām ir līdzīga. Laiks un skaitļi parādīs precīzāk, bet šobrīd izskatās, ka 2020. gadā Latvijas IKP samazinājās apmēram par 4%, Lietuvā kritums bija uz pusi mazāks, bet Igaunija bija apmēram pa vidu pārējām Baltijas valstīm. Ļoti iespējams, ka 2020.–2021. gada vidējie skaitļi būs ievērojami līdzīgāki, un Lietuvas nedaudz lēnākā izaugsme šajā gadā būtu kā pērnā gada relatīvo panākumu spoguļattēls'', pieļauj bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Baltijas valstu ''dažādo sniegumu šajā īsajā, bet skarbajā lejupejas un augšupejas ciklā nosaka gan atšķirīgā politika, gan ekonomiku strukturālās īpatnības. No vienas puses, Latvijas IKP kritumu pērn līdzās pandēmijai veicināja tranzītbiznesa dziļā krīze, kas sākās jau 2019. gada nogalē. Pandēmijas ietekmi mūsu ekonomikā pastiprināja arī lielā aviācijas nozares daļa. No otras puses, Latvijas ekonomikas struktūrā ir īpatnības, kas Covid-19 pandēmijas ietekmi mazināja'', tendences ieskicē Strautiņš un turpina: ''Aizvadītais gads kokapstrādei bija pat labāks, nekā gaidīts, un nozares salīdzinoši lielā daļa Latvijas rūpniecībā šajos īpašajos laikos ir bijis labvēlīgs faktors. Mūsu ekonomikā ir arī liela pārtikas pārstrādes daļa, taču tas mūs atšķir no Rietumeiropas, bet ne no Lietuvas, savukārt Igaunija šajā ziņā ir pa vidu. Metālapstrādes un mašīnbūves izlaide pērn samazinājās, taču tās sniegums bija ļoti labs uz citu Eiropas valstu un arī uz abu pārējo Baltijas valstu fona, jo veiksmīgas sakritības dēļ ražojam produktus, pēc kuriem pieprasījums bija spēcīgs. Diezgan acīmredzamu iemeslu dēļ pērn labi klājās arī farmācijai un ķīmiskajai rūpniecībai.»
Turklāt visās Baltijas valstīs ekonomiku stabilizējošu lomu spēlēja biznesa un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports, kura ļoti straujais kāpums tikai piebremzējās, nevis apstājās, piebilst bankas Luminor ekonomists.
''Ja Latvijas sāpju punkts pērn bija aviācija un tranzīts, tad Igaunijā tas bija tūrisms – šīs nozares eksporta ienākumi uz iedzīvotāju Igaunijā ir krietni lielāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvai izteikti vājo vietu nebija, turklāt Lietuvā bija arī visatbalstošākā valsts budžeta politika, tāpēc ekonomiskās aktivitātes kritums ir bijis vismazākais,'' mudina ņemt vērā Strautiņš.
Uzņēmēju skatījums
Aptuveni trešdaļa Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atzīst, ka 2020. gads ir bijis labāks nekā 2019. gads, otra trešdaļa abus gadus vērtē vienādi, bet trešā trešdaļa uzskata, ka 2020. gads ir bijis sliktāks par iepriekšējo gadu. Salīdzinot datus visās trijās Baltijas valstīs, redzams, ka 2020. gadu pozitīvi vērtē 37% MVU Lietuvā, 35% – Igaunijā un 29% MVU Latvijā, rāda bankas Luminor īstenotā aptauja. ''Gandrīz pusei Baltijas MVU 2020. gadā ir krities apgrozījums. Aptuveni trešdaļai ir izdevies apgrozījumu noturēt iepriekšējos apmēros, bet 13% pat ir izdevies audzēt apgrozījumu, vēsta banka Luminor.
Par to, vai šajā gadā būs iespējama biznesa izaugsme, ''visoptimistiskākie ir Lietuvas MVU, toties piesardzīgākie MVU – Igaunijā. No tiem Baltijas MVU, kas plāno sava biznesa izaugsmi, vairāk nekā puse cer palielināt pārdošanas apjomus, kā arī piedāvāt jaunus produktus vai pakalpojumus. Igaunijas MVU ir ambiciozāki eksporta plānos, 33% no tiem plāno palielināt eksporta apjomus (Lietuvā 19%, bet Latvijā 28%). Vērtējot e-komercijas perspektīvas, Igaunijā 27% MVU gatavojas attīstīt pārdošanas apjomus e-vidē, Lietuvā to plāno 20%, turpretim Latvijā – 22% MVU», skaidro banka Luminor.
Kritums par 74%
Ja raugās uz situāciju Covid-19 pandēmijas smagi skartajā gaisa satiksmē, redzams, ka aviopasažieru skaita kritums Baltijas valstu lidostās ir ļoti līdzīgs.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka pagājušajā gadā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru kopskaits bija 2,01 miljons, un tas ir par 74,2% mazāk nekā 2019. gadā. Savukārt Tallinas lidostā atbilstoši lidostas operatorkompānijas Tallinna Lennujaam apkopotajiem datiem pagājušajā gadā apkalpoti 863 585 pasažieri, bet kritums ir līdzīgs kā lidostā Rīga – par 74%. Identisks kritums – par 74% – fiksēts arī Viļņas lidostā, atklāj Lietuvas lidostu operatora Lietuvos oro uostai apkopotā informācija. Lietuvā starptautisko aviolidojumu nišā strādā arī Kauņas lidosta un Palangas lidosta. Kauņas lidostā pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, pasažieru skaits samazinājies par 68% līdz 369 tūkstošiem, bet Palangas lidostā – par 63% līdz 124 tūkstošiem. Kopumā visās trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās pagājušajā gadā apkalpots mazāks pasažieru skaits nekā vienā Latvijas galvaspilsētas Rīgas lidostā, un tas ir 1,8 miljoni pasažieru, taču kopējais kritums ir līdzīgs – par 72%, salīdzinot ar situāciju 2019. gadā –, atsaucoties uz Lietuvos oro uostai, vēsta aģentūra LETA
Diena jau rakstīja, ka patlaban tiek prognozēts: 2019. gadā pārvadāto pasažieru skaitu avionozare varētu atkal sasniegt 2024. gadā.
Lai arī no Baltijas valstu lidostām ir arī vietējie avioreisi, piemēram, no Tallinas lidostas uz Kuresāri, kas atrodas Sāmsalā, tomēr Baltijas valstu nelielie mērogi un līdz ar to niecīgais vietējo aviopasažieru skaits lidostām liek orientēties uz starptautiskajiem avioreisiem un cerēt, ka globāla mēroga aviosatiksme jau tuvākajos mēnešos atkal uzņems apgriezienus.