Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija
Latvijas tūrisma nozares spēks ir prasme pielāgoties pārmaiņām. Tuvākajā laikā gaidāma interese par netāliem ceļojumiem

Svarīgākais – saglabāt uzņēmumus un darbiniekus

Vairāk nekā puse – 53,6% – aptaujāto eiropiešu tuvākajos sešos mēnešos plāno doties ceļojumā. To, iepazīstinot ar Eiropas Ceļojumu komisijas (ECK) veiktās aptaujas datiem, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. (Aptaujas dati tika prezentēti LIAA popularizētajā konferencē, kas bija veltīta situācijai tūrismā.)

Grib ceļot

Šīrava informē, ka ECK organizētā aptauja veikta, iztaujājot eiropiešus tajās valstīs, kurās ir liels iedzīvotāju skaits un kuru iemītniekiem ir raksturīga tendence ceļot. Šo valstu vidū ir, piemēram, Francija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Polija, Vācija un citas valstis.  "ECK veiktā aptauja arī atklāj, ka 38,8% respondentu tuvākā pusgada laikā plāno ceļojumu pa savu mītnes valsti. Savukārt 39,2% respondentu plāno ceļojumus uz citām Eiropas valstīm, un visbiežāk tās ir netālās valstis," zina stāstīt Šīrava.

LIAA Tūrisma departamenta direktore arī vērš uzmanību uz to, ka potenciālie ceļotāji kļuvuši finansiāli piesardzīgāki, jo "daudzi šā gada vasarā ieplānotie ceļojumi tika atcelti", un, ņemot vērā šo pieredzi, eiropieši rūpīgi izvērtē to, kādas būs iespējas atgūt naudu, kas samaksāta par ceļojumu kādā tūrisma kompānijā, vai arī – individuāla ceļojuma gadījumā – atsevišķi par aviobiļetēm, viesnīcu, kultūras un sporta pasākumu biļetēm. "Runājot par potenciālo ceļotāju interesēm, jāteic, ka minētā aptauja atklāj: 20,3% respondentu ceļojuma laikā vēlas apskatīt kādu pilsētu, savukārt 14,9% vēlas doties dabas tūrisma ceļojumā, bet 14,7% – kultūras ceļojumā," stāsta Šīrava.

Ekspertes ieskatā tūrisma kompānijām jārēķinās ar to, ka ceļošana Covid-19 pandēmijas ietekmē kļūst aizvien individuālāka. "Minētā aptauja rāda, ka liela daļa respondentu tuvākajā laikā plāno ceļot kopā ar vienu vai dažiem labi pazīstamiem cilvēkiem – ar dzīvesbiedru, draugiem vai ģimenes locekļiem, piemēram, ar nepilngadīgiem bērniem – un ievērojami mazāka daļa aptaujāto eiropiešu plāno doties grupu ceļojumos. Šajā aspektā vērojamas būtiskas pārmaiņas, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 pandēmijas, kad tieši ceļošana grupās bija ļoti populāra, un līdz ar to ir vērojams liels izaicinājums tiem tūrisma uzņēmumiem, kuri bija pieraduši strādāt tieši grupu ceļojumu segmentā," pārmaiņu tendences raksturo Šīrava un turpina: "Aptauja arī rāda, ka, vērtējot Covid-19 risku aspektā, eiropieši par riskantākajām vietām uzskata lidostas un lidmašīnas un tādēļ daudzi plāno ceļot, izmantojot privāto vai īrētu automašīnu. Tas ir vēl viens aspekts, kas liek secināt: lai gan daudzi eiropieši plāno ceļot jau tuvākā pusgada laikā, tie, visticamāk, nebūs tāli ceļojumi."  

LIAA Tūrisma departamenta direktore arī aicina apzināties, ka Covid-19 pandēmijas ietekme ir globāla un ka šī pandēmija ir iespaidojusi tūrisma nozari ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Kopš XXI gadsimta sākuma "tūrisma industrija ir piedzīvojusi dažādas krīzes, terora aktus, dabas katastrofas un epidēmijas, bet pat 2009. gada globālā ekonomiskā krīze neradīja tik būtisku tūrisma kritumu, kāds ir vērojams šajā gadā", uzsver Šīrava un mudina ņemt vērā, ka Pasaules Tūrisma organizācija šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, prognozē tūrisma nozares kritumu par 78%. "Tas ir ļoti dramatisks kritums, un ir arī skaidrs, ka tie biznesa modeļi, kādos mēs turpmāk varēsim sniegt tūrisma pakalpojumus, būs savādāki, nekā bija līdz Covid-19 pandēmijai."


Mazie pielāgojas ātrāk

Būtisks LIAA darbības virziens jau gadiem ir orientēts uz ārvalstu tūristu piesaisti Latvijai.  Šogad liela daļa ārvalstu tūristu Latvijā bija ieradušies "no Lietuvas, Igaunijas, kā arī no Somijas", izklāsta Šīrava un turpina: "Informācija, ko LIAA šogad saņēma par situāciju tūrisma jomā Latvijas reģionos, bija ļoti atšķirīga: no eiforiskas, paužot sajūsmu, ka šogad ir pat vairāk tūristu nekā iepriekšējos gados, līdz pesimistiskai – saistībā ar to, ka tiek atcelti pasākumi, nav klientu un ka ir bažas par uzņēmumu turpmāko dzīvotspēju."

Lai sekmētu ceļošanu pa mūsu valsti, LIAA šogad prezentēja kampaņu AtklājLatvijuDroši. "Tad, kad pēc Covid-19 pirmā uzliesmojuma pavasarī epidemioloģiskā situācija uzlabojās, mēs aicinājām Latvijas iedzīvotājus ceļot pa mūsu valsti un atklāt tās apskates vietas, kuras nebijām pamanījuši tajos gados, kad vairāk ceļojām uz ārvalstīm. Zinu, ka daudziem cilvēkiem Latvijā šogad bija ne mazums interesantu, pozitīvu pārsteigumu, piemēram, Sēlija daudziem bija pilnīgi jauns atklājums. Turklāt tūroperatori gadiem bija strādājuši ar Latvijas Top objektiem, bet nepelnīti bija aizmirsti mazie tūrisma objekti. Līdz ar to arī tūroperatoriem bija atklājums tas, ka paralēli lielajiem tūrisma objektiem un ierastajiem maršrutiem Latvijā ir vēl daudz, ko parādīt ceļotājiem," situāciju šajā vasarā raksturo LIAA pārstāve.

Eksperte gan arī piebilst, ka daži tūrisma nozares pārstāvji uzskatīja – strādāt ar vietējiem ceļotājiem būs daudz vienkāršāk nekā ar ārvalstu tūristiem –, taču izrādījās, ka tā nav, jo "darbam ar vietējiem ceļotājiem ir sava specifika, kas arī jāizprot, un vietējiem ceļotājiem ir no ārvalstu tūristiem atšķirīgas prasības, atšķirīga izpratne par piedāvājumu, kā arī atšķiras tas, par ko vietējie ceļotāji vispār ir gatavi maksāt. Izprast to, kā vietējais tūrists atšķiras no ārvalstu tūrista, bija jauna pieredze mūsu tūrisma industrijai".

Lai gan šobrīd Covid-19 krīzes radītā situācija tūrisma nozarē ir ļoti sarežģīta, Šīrava aicina saglabāt optimismu un atgādina, ka Latvijai par labu nāk tas, ka tādas mazās valstis, kāda ir Latvija, var samērā ātri pielāgoties jauniem apstākļiem un ir daudz elastīgākas nekā lielās valstis. "To mēs redzam arī tad, ja salīdzina situāciju mazajos un lielajos tūrisma galamērķos daudzviet pasaulē. Šogad lielie kūrorti ir praktiski tukši, un arī uz milzīgu tūristu skaitu orientētās pludmales ir praktiski tukšas. Savukārt mazās atpūtas vietas ir veiksmīgi pielāgojušās vietējam tirgum. Mēs arī Latvijas mērogā redzam, ka Covid-19 krīze vissāpīgāk skar tieši lielos spēlētājus: gan Rīgu, kas Latvijā dominējoši ir tā pilsēta, kas gadiem uzņēmusi visvairāk ārvalstu tūristu, gan plašās viesnīcas, gan lielos tūroperatorus, gan vērienīgās pasākumu rīkošanas kompānijas, gan arī lielos atpūtas kompleksus. Savukārt tie mazie uzņēmumi un nelielie apskates objekti, kuri elastīgi pielāgojās situācijai, ir ieguvēji, jo šogad tūristi bieži izvēlējās doties uz tādām apskates vietām, kurās var uzturēties vien mazs skaits apmeklētāju," situāciju raksturo eksperte un arī mudina ņemt vērā tādu niansi, ka šogad daudzi Latvijas iedzīvotāji centās ceļot vienatnē vai kopā tikai ar vēl vienu vai dažiem cilvēkiem un tas pavēra jaunas iespējas nelielām naktsmītnēm un maziem ēdināšanas uzņēmumiem, kuri iepriekš nebija lielo tūrisma grupu interešu lokā.


Nedrīkst zaudēt nozares profesionāļus

Šīrava, runājot par tūrisma nākotnes perspektīvām, uzsver, ka šobrīd un arī turpmākajos ziemas mēnešos galvenais ar tūrisma nozari saistītais izaicinājums ir nodrošināt, lai "tūrisma nozares uzņēmumi spētu izdzīvot, segt nepieciešamākos izdevumus un saglabāt kvalificētos, profesionālos darbiniekus, kuri ir ieguvuši zināšanas un pieredzi ilgu darba gadu laikā". LIAA Tūrisma departamenta direktore arī akcentē, ka būtiska nozīme te ir valsts politikai tūrisma nozares atbalstam.

Savukārt, runājot par to, ko var darīt paši tūrisma nozares uzņēmumi, viņa vērš uzmanību, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē visā sabiedrībā pieaug digitālo risinājumu lietošana. Turklāt saistībā ar to, ka pandēmijas laikā tiek popularizēta distancēšanās, savas digitālās prasmes ir attīstījuši visu paaudžu cilvēki, un līdz ar to arī tiem tūrisma uzņēmumiem un galamērķiem, kas orientējas galvenokārt uz vecākās paaudzes ceļotājiem, ir jādomā par savu piedāvājumu virtuālajā vidē. 

Šīrava arī ieskicē tādu tendenci, ka "ceļojumu plānošanā aizvien lielāku lomu iegūst atsauksmes no pirmavotiem. Līdz ar to pieaug viesnīcu un citu uzņēmumu mājaslapu, kā arī sociālo mediju un ceļotāju rekomendāciju nozīme. Cilvēki, plānojot ceļojumu, interesējas, ko par situāciju galamērķī var pastāstīt draugi vai kolēģi, kas šo galamērķi apmeklējuši, vai arī paziņas, kuri tur dzīvo, respektīvi, tiek meklēti tādi informācijas avoti, kuriem potenciālie ceļotāji uzticas". 


Situācija Zemgalē

Ieskatu situācijā, kāda Covid-19 pandēmijas laikā ir izveidojusies vienā no Latvijas reģioniem – Zemgalē –, sniedz aptauja, ko ir organizējusi Zemgales Tūrisma asociācija (ZTA).  

"Zemgales tūrisma jomas pārstāvju aptauja rāda, ka šā gada sezonā salīdzinājumā ar 2019. gada sezonu apmeklētāju skaits par 50–60% ir samazinājies ēdināšanas uzņēmumos un naktsmītnēs. Savukārt muzeju un līdzīgu objektu apmeklējums kāpis par 25–30%, un arī tūrisma firmu un gidu pakalpojumu izmantošanā redzam nelielu kāpumu. Apskates saimniecībās un aktīvās atpūtas objektos apmeklētāju skaits palicis nemainīgs," stāsta ZTA valdes priekšsēdētāja Dace Laizāne. 
Viņa arī uzsver, ka šā gada tūrisma sezona no iepriekšējām atšķīrās ar to, ka pa Zemgali ļoti daudz ceļoja mūsu valsts iedzīvotāji, kā arī tūristi no Lietuvas un Igaunijas un vēl bija pamanāmi tūristi no Vācijas.

Laizāne arī akcentē tādu tendenci, ka šogad 86% ceļotāju bija individuālie tūristi, kuri ceļoja vienatnē vai kopā ar mazu skaitu draugu vai tuvinieku, bet tikai 14% ceļoja organizētās tūristu grupās. "Mūsu klienti mainās – cilvēki vairāk ceļo vienatnē vai arī nelielās draugu un tuvinieku kompānijās. Vēl pagājušajā gadā tendence bija pretēja: lielākā daļa tūristu pa Zemgali ceļoja tūrisma kompāniju organizētos grupu ceļojumos, un daudz retāk sastapām individuālos ceļotājus."

ZTA vadītāja arī stāsta, ka uz aptaujas jautājumu, vai uzņēmuma finansiālā situācija ļaus turpināt darbību arī nākamgad, vairāk par pusi respondentu atbildējuši apstiprinoši, bet to, ka darbību nākamgad neturpinās, norādījis tikai neliels īpatsvars aptaujāto. Vairāk ir bijis tādu tūrisma nozares pārstāvju, kuri uzsvēruši, ka darbības turpināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts.

Aptauja arī atklāj, ka šā gada pavasarī, pirmajā Covid-19 vilnī, «11% respondentu pieteicās valsts atbalstam, bet to nesaņēma, jo neatbilda kritērijiem, 71% nepieteicās valsts atbalstam, jo pavasaris Latvijas tūrismā ir klusā sezona un līdz ar to šā gada martā un aprīlī uzņēmumi neizjuta lielu apgrozījuma kritumu, salīdzinot ar 2019. gada martu un aprīli, bet 18% uzņēmēju pieteicās valsts atbalstam un to saņēma. Ievērojami lielākajā daļā gadījumu – 94% – saņemtā atbalsta veids bija dīkstāves pabalsti darbiniekiem», skaidro Laizāne. 

No tiem Zemgales tūrisma jomas pārstāvjiem, kuri uzskata, ka darbības turpināšanai nepieciešams valsts atbalsts, "56% domā, ka nepieciešami pabalsti (dīkstāves pabalsti, subsīdijas, granti), 16% vēlētos saņemt nodokļu atvieglojumus, 9% par svarīgiem uzskata ikmēneša maksājumu atvieglojumus. To, ka svarīga būtu ierobežojumu mazināšana, pauda 7% respondentu, un galvenokārt tie bija ēdināšanas jomas pārstāvji", norāda Laizāne.

ZTA vadītāja uzsver to, ka pašiem Zemgales tūrisma jomas pārstāvjiem savukārt ir svarīgi pilnveidot darbību virtuālajā vidē, piemēram, sociālajos tīklos. Viņa arī pauž gandarījumu, ka ZTA ir audzis sekotāju skaits gan Facebook, gan Instagram, un informē, ka "asociācija pilnveido savu mājaslapu travelzemgale.lv, lai informācija tajā būtu viegli un ātri uztverama ikvienam interesantam".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brauc pie kaimiņiem

Mūsu valstī tūrisma industrija atgūstas lēnāk nekā Igaunijā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses