Par Eiropas fondu līdzfinansējuma apgūšanas līdzšinējām sekmēm un plāniem jaunajā plānošanas periodā Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
Par zāļu pieejamību un gatavību X stundai Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Patentbrīvo medikamentu
asociācijas valdes priekšsēdētāju Egilu Eināru Jurševicu.
Publiskajā telpā izvērtušās diskusijas par ieceri Lucavsalā Rīgā būvēt nacionālo futbola stadionu. Kā allaž, iecerētajam projektam ir kvēli atbalstītāji un tikpat kvēli pretinieki. Diezgan ticami, ir arī gana liela daļa vienaldzīgo, pat neskatoties uz to, ka projekta realizācija kopumā varētu izmaksāt ap 44 miljoniem eiro. Gan jāpiebilst, ka daļu – ap 12 miljoniem eiro – it kā varētu segt Eiropas Futbola federāciju asociācija, taču atklāts paliek jautājums, no kādiem avotiem tiks gūti atlikušie 32 miljoni eiro.
Valdības gaiteņos, precīzāk, tiesību aktu portālā, pašās marta beigās saskaņošanai tika iesniegts valdības rīkojuma projekts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) reorganizāciju, to vietā izveidojot Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM) un Klimata, enerģētikas un vides ministriju (KEVM).
Par Latvijas enerģētikas jomas
potenciālajām iespējām un
riskiem Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas
Elektroenerģētiķu un
elektrobūvnieku asociācijas
izpilddirektoru Ivaru Zariņu.
Par slodžu samazināšanu daļā pašvaldību bērnudārzu un par aizvien nerimstošajām domstarpībām pedagogu slodžu balansēšanas ziņā Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.
Par pašvaldību jostu savilkšanu, lai izdzīvotu šajā gadā, un to, kāda ir valsts loma vietvaru atbalstā, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski.
Par to, kādas pārmaiņas
plānotas Valsts ieņēmumu
dienestā (VID), tostarp
komunikācijā ar nodokļu
maksātājiem, kā arī par ēnu
ekonomikas mazināšanu
Guntars Gūte sarunājas ar
VID ģenerāldirektori
Baibu Šmiti-Roķi.
Par zāļu apgādes sistēmas procesiem, kā arī to, kādēļ svarīgi valsts līmenī veidot medikamentu rezerves, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes locekli Jāni Lībķenu
Taisnība ir aizsardzības struktūru pārstāvjiem un politiķiem, kas aizvakar akcentēja, ka pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vērojams pastiprināts pieplūdums ar pieņēmumiem un spekulācijām par iespējamu Krievijas militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tostarp Latvijai.
Visai savdabīgas ir divu valdības koalīcijas partneru – Jaunās Vienotības un Progresīvo – attiecības, proti, ja valdībā vismaz ārēji abi politiskie spēki sadarbojas diezgan ciešami un necenšas viens otru paklupināt, pilnīgi noteikti to nevar teikt par attiecībām Rīgas domē.
Par valdības vērtējumu,
ģeopolitisko notikumu ietekmi
uz biznesu, kā arī to, ko
uzņēmēji sagaida no jaunās
VID vadītājas, Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības
kameras (LTRK) valdes
priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Nedienas, maigi izsakoties, ar jaunajiem elektrovilcieniem turpinās, un neizskatās, ka šai valsts mēroga dižķibelei ir sagaidāms ātrs un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums. Pat par spīti daudzkārtējiem atbildīgo amatpersonu solījumiem, skaļiem (un populistiskiem) paziņojumiem, ka situācija ir jāatrisina maksimāli ātri un kvalitatīvi.
Par vecāku iebildumiem pret Jūrmalas domes sasteigto Pumpuru vidusskolas reorganizācijas plānu Guntars Gūte sarunājas ar Pumpuru vidusskolas Skolas padomes vadītāju Kārli Ābeli.
Pumpuru vidusskola, kurā mācījušies divi Valsts prezidenti - brīvību atguvušās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis un pašreizējais prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vēl pirms pusgada – pērn 1. septembrī piedalījās skolas svinīgajā mācību gada uzsākšanas sarīkojumā -, nonākusi uz savas pastāvēšanas beigu sliekšņa. Pat neskatoties uz to, ka Jūrmalas dome pašreizējo procesu, kas izraisījis skolas bērnu vecāku un arī pedagogu satraukumu par skolas nākotni, juridiski dēvē savādāk – par divu pilsētas skolu reorganizāciju.
Par ēnu ekonomikas aprēķināšanas metodikām, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanas metodēm un instrumentiem Guntars Gūte sarunājas ar ekonomistu, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku.
Skatīsimies reāli – Latvija nav vienīgā valsts, kur gadu no gada valsts budžetā pietrūkst naudas mediķiem, pedagogiem, pensijām, ugunsdzēsējiem un daudz kam citam. Atšķirība gan ir tajā, ka mums naudas pietrūcis vienmēr un krietni vairāk nekā citās valstīs.
Par lauksaimnieku protestu rezultātiem un turpmāko rīcības plānu problēmu risināšanā Guntars Gūte
sarunājas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.
Par Latvijas politisko partiju
izredzēm Eiropas Parlamenta
vēlēšanās, kā arī par secinājumiem no Kremļa saimnieka
Putina intervijas ASV žurnālistam Karlsonam ar politologu
Juri Rozenvaldu sarunājas
Guntars Gūte.
Par acu veselību ietekmējošajiem faktoriem Guntars Gūte sarunājas ar oftalmoloģi, ķirurģi, Aiwa Clinic Oftalmoloģijas dienesta vadītāju un Veselības centru apvienības galveno oftalmoloģi Daci Lietuvieti.
Par ēnu ekonomikas mazināšanas jaunā plāna mērķiem un to, ar kādām sekām nākotnē jārēķinās aplokšņu algu saņēmējiem, Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olgu Bogdanovu.
Par skolu reformas, tostarp
skolu slēgšanas, ietekmi uz
bērniem un ģimenēm, valsts
attieksmi pret dažādiem pusaudžiem un viņu problēmām
Guntars Gūte sarunājas ar
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu
Saksu-Konstantinovu.
Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) strukturālajām pārmaiņām, kā arī ambiciozajiem, taču reālistiskajiem nākotnes mērķiem Guntars Gūte sarunājas ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.
Aizvien nekas nav mainījies – daļai valsts pārvaldē strādājošo, kā man labpatīkas viņus dēvēt, labi paēdušo birokrātu un viņiem līdzīgo ir diezgan vienalga, cik efektīvi un vai vispār lietderīgi tiek tērēta valsts budžeta (lasi – nodokļu maksātāju) nauda
Par pasta nodaļu un skolu slēgšanu reģionos un valsts attieksmi pret laukiem Guntars Gūte sarunājas ar Valkas novada deputātu, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības direktoru Ventu Armandu Kraukli.
Par politisko spēku ambīcijām
un potenciālajām iespējām
iekļūt Eiropas Parlamentā, kā
arī attiecībām valdības koalīcijā Guntars Gūte sarunājas ar
politologu Jāni Ikstenu.
Uzreiz gribu izskaidrot, ka virsrakstā minētais vārds "muļķības" aizstāj mazliet rupjāku (taču, manuprāt, precīzāku) vārdu, kas skanēja galvā, kad lasīju kolēģes rakstu (kas lasāms šodienas laikraksta 6. lappusē) Strādājot zaudē, nevis iegūst. Tas bija patiešām nepatīkams pārsteigums – uzzināt, ka gadījumā, ja cilvēks ar pirmās grupas invaliditāti vēlas (un spēj) būt ekonomiski aktīvs, ir gatavs strādāt, pelnīt un vēl visam pa vidu nomaksāt nodokļus valstij, beigās viņš var izrādīties zaudētājs, jo tā kārtējo reizi ir noteikuši valsts pārvaldes birokrāti.
