Aizvien vairāk pašvaldību nāk klajā ar ziņām par "jostu savilkšanas" pasākumiem, kam pamatā ir smaga finanšu situācija – izdevumu ir krietni vairāk nekā ieņēmumu.
Eiropas Savienības (ES) un nacionālajā līmenī mērķtiecīgi jāstrādā pie labvēlīgu un pievilcīgu dzīves apstākļu nodrošināšanas lauku apvidu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamajai infrastruktūrai, pakalpojumiem, izglītības iespējām un darba vietām, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ziņo LETA.
Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.
Par dažādu ikdienas procesu
digitalizācijas un datu analīzes
nozīmi pašvaldības darba
efektivizācijā Guntars Gūte
sarunājas ar Cēsu novada
domes priekšsēdētāju Jāni
Rozenbergu.
Par lauksaimnieku ražas prognozēm, kā arī dažādiem riskiem Guntars Gūte sarunājas ar Lauksaimnieku
organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.
Sociālajā platformā X pamanīju
diskusiju saistībā ar to, ka ASV
valdība šajā fiskālajā gadā procentu
maksājumos samaksās 892 miljardus ASV dolāru, kas esot vairāk,
nekā valdība paredzējusi aizsardzības vajadzību finansēšanai, un tuvojoties citu
nozaru kopējā finansējuma apjomam.
Par uzņēmēju pašreizējo noskaņojumu un to, kas var sekmēt ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Domājams, ka 2024. gada 2. jūlijs
ieies vēsturē kā kārtējais paraugs tam, ka apgrūtinoša un
brīžiem pat muļķīga birokrātija
ir izcili iedzīvojusies ne tikai Latvijā, bet visas Eiropas Savienības (ES) mērogā.
Vismaz vidusskolu līmenī šogad rudenī tiks novērsts ierēdņu un politiķu savulaik ieviestais absurds izglītības jomā atteikties no vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanas skolās, tā vietā šo būtisko izglītošanas sadaļu apvienojot ar sociālo zinību jomu. Par izmaiņām, kas atgriezīs bērniem iespēju kvalitatīvi apgūt vēstures zināšanas vismaz vidusskolas līmenī, šodien plašākā rakstā varat lasīt Dienā.
Traģiskās avārijas ar vairākiem bojāgājušajiem, kas notikušas dažu pēdējo dienu laikā, uzjundījušas asas diskusijas sociālajos tīklos, kur nosacīti viena daļa teju pieprasa nekavējoties palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu un agresīvu braukšanu (daži pat rosina samazināt atļauto braukšanas ātrumu), kamēr citi apelē pie tā, ka bīstamas situācijas un nereti arī traģiskas sekas uz ceļa izraisa tie autovadītāji, kuri "par lēnu brauc un kaitina citus".
Par SIA Rīgas meži ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plāniem, meža resursa daudzveidīgās izmantošanas iespējām un zaļo kursu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Anitu Skudru un valdes locekli Jāni Ģērmani sarunājas Guntars Gūte.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē sacīja salīdzinoši īsu, tomēr, manuprāt, ar skaidriem vēstījumiem piepildītu uzrunu.
Nenoliedzami, parlamentāra kontrole pār stratēģiski svarīgu projektu un procesu norises kvalitāti, īpaši situācijās, kad tāda veida un līmeņa projekti kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecība nonāk līdz kritiskajai augstu risku robežai, ir būtisks faktors, lai iegūtu "skaidru bildi" par problēmu cēloņiem, esošo reālo situāciju un tās nākotnes attīstības scenārijiem un potenciālajiem riskiem.
Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.
Par Eiroparlamenta vēlēšanu potenciālajiem rezultātiem, politisko situāciju kopumā un Augstākās Tiesas lēmumu publicista Lato Lapsas lietā ar polittehnologu un publicistu Jurģi Liepnieku sarunājas laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte.
Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu
Par viedokļu sadursmēm starp arodbiedrību un valdību, par pedagogu slodžu sabalansēšanu un izeju no pretstāves strupceļa Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Pērn bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes pētījumā. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.
Par publisko skandālu saistībā ar Latvijas Televīzijas lēmumu rīkot EP priekšvēlēšanu diskusijas krievu valodā Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Varbūt iepriekšējās reizēs nebiju pamanījis, bet šķiet, ka šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas politiķu un viņu partiju acīs ieguvušas krietni būtiskāku nozīmi.
Par jauniešu paškaitējuma iemesliem un to, kā novērst cēloņus, kuri jauniešus stimulē nodarīt sev pāri, Guntars Gūte sarunājas ar bērnu un jauniešu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.
Aizvakar Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sociālajā vietnē X dalījās ar savām pārdomām par iemesliem, kādēļ Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir maz vietējās izcelsmes produktu.
Par valsts uzdevumiem ekonomikas sekmēšanā un joprojām milzīgo birokrātijas slogu Guntars Gūte sarunājas
ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.