Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka nākamgad pieaugs skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
2016. gada ziemā strādāju pilnas slodzes darbu Rīgā, bet sapņoju par aizbēgšanu no ierastās rutīnas un ceļošanu. Tāpēc, redzot, ka draudzene sociālajos tīklos liek fotogrāfijas, kā glezno un dzer tēju kaut kur Dānijā, jautāju viņai: kas man jādara, lai varētu darīt to pašu? Pēc gada jau sēdos lidmašīnā uz Kopenhāgenu, lai sāktu mācības Oderas tautskolā. Pieredze atšķīrās no tā, ko gaidīju, – atpūsties neizdevās, jo, lai nopelnītu kabatas naudu, paralēli tulkoju, taču apguvu fotogrāfijas pamatus, pareizu stāju, dziedāšanu ar rīkli, kā arī mācījos būt piezemētāka un dzīvot kopienā.
Valdība otrdien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.
Lai pārrunātu izglītības iestāžu tīkla attīstību, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) plāno tikties ar visu 119 pašvaldību pārstāvjiem, aģentūrai LETA stāstīja ministre.
No 2019. gada 23. jūlija līdz 1. augustam Sanktpēterburgā, Krievijā noritēja 2. Starptautiskā ekonomikas olimpiāde, kurā piedalījās arī Latvijas komanda. Kopumā par medaļām cīnījās 131 skolēns no 24 valstīm, Latvijas pārstāvjiem tiekot pie kopumā sešām godalgām.
No nākamā mācību gada Daugavpils pašvaldības vidusskolās varēs uzņemt tikai tos skolēnus, kuriem 9. klases valsts pārbaudes darbu vērtējums nebūs zemāks par 5 ballēm. Medijos izskanējusī informācija liecina, ka plānotās izmaiņas ir balstītas uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem 2020./2021. mācību gadam un jau pēc gada šāda uzņemšanas kārtība vidusskolās tiks ieviesta visās Latvijas vispārizglītojošās iestādēs. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa Dienai uzsvēra, ka Daugavpils pašvaldības iniciatīvai nav nekāda sakara ar plānotajām izmaiņām MK noteikumos.
Mēģinot noskaidrot vecāku un skolēnu viedokļus par izglītības sistēmu, Skola2030 un uzņēmums Edurio veiktās aptaujas par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā. Kopā tika aptaujāti 737 vecāki un 3304 7.-12.klases skolēni no 327 Latvijas skolām. Vecākiem un skolēniem tika vaicāts par, viņuprāt, svarīgiem izglītības mērķiem, nepieciešamajām izmaiņām mācību pieejā un saturā, kā arī citām lietām, ar ko viņi ikdienā saskaras skolā.
Valsts policija (VP) maija beigās skolās veiks pirmās narkotisko vielu pārbaudes, preses konferencē pastāstīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Mēģinājums sakārtot skolu tīklu norit jau vairākus gadus. Tas tika sākts 2016. gadā toreizējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JV) vadībā. Tika izstrādāta arī vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma Skolu karte, kura bija plānota kā vizualizācija pētījumam par optimālu skolu tīklu. Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vēlāk gan kritizēja šī rīka kvalitāti un arī plānotā skolu tīkla optimizācijas redzējumu kopumā.
Lietuvā jau ceturto nedēļu turpinoties skolotāju streikam, premjerministrs Sauļus Skvernelis pieļāvis domu, ka skolas varētu uz laiku apvienot un pašvaldības varētu noalgot papildu skolotājus, lai mācību process netiktu pārtraukts.
Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.
Aizvadītajā mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti vairāk nekā 16 000 bērnu, kas sasnieguši septiņu gadu vecumu. Šie skaitļi gadu no gada ir ļoti līdzīgi un satraucoši. Lielākā daļa no šiem bērniem izbraukuši no valsts un palikuši ārzemēs, - rēķina Izglītības valsts kvalitātes dienestā (IKVD). Īpaši negatīvi vērtējams tas, ka pašvaldībām aizvien nav ziņu par vairāk nekā 1200 bērniem, vēsta LTV Panorāma.