Šuplinska norādīja, ka iespējas satikties personīgi ar visu pašvaldību pārstāvjiem ir atkarīgas no darba grafika un noslogotības, un iespējams, ka atsevišķas tikšanās notiks bez viņas, bet svarīga esot sarunu iesākšana.
Jau šodien, rīt, 15.augustā, un parīt, 16.augustā, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiks sarunas ar 14 pašvaldībām par skolu tīkla attīstību, ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas uzstādījumus. Tikšanās mērķis ir apspriest izglītības iestāžu iesaisti projektos, skolotāju noslogotību un skolu vakances, norādīja ministre. Tāpat tiek runāts par atbalsta sistēmu skolā, par atbalsta personālu un arī par finanšu situāciju.
Par tikšanos mērķi ministre minēja arī Eiropas Savienības struktūrfondu rezultatīvos rādītājus. Viņa norādīja, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi savas prasības sanitārajām un higiēnas normām, kuras jau disonē ar to, kas pieprasīts rezultātos no struktūrfondu rādītājiem, piemēram, par kvadratūru attiecībā pret vienu skolēnu un renovācijas nepieciešamību.
Reģionālo vizīšu laikā ministre sapratusi, ka pašvaldībās ir ļoti daudz specifisku jautājumu, kurus nav iespējams nofiksēt, apmeklējot kopēju novadu, tamdēļ šādas individuālās tikšanās ir svarīgas. Ministrija uzreiz norāda jautājumus, par kuriem tiks runāts, salāgo statistiku, kā arī pārrunā, kādi ir šķēršļi, lai notiktu skolu reorganizācija. Sarunās ar pašvaldībām tiekot apspriesta arī vidusskolas specializācija, kas ir būtiska no 2020.gada, kad notiks pāreja uz kompetenču izglītību.
Vēl sarunās tiek apspriesta digitalizācijas kompetence, un kas ir nepieciešams, lai to uzlabotu. Ministrija vaicā skolām, vai tās ir gatavas pāriet uz tiešsaisti vai ieviest atsevišķas mācību formas un pastiprināt metodoloģiju, kas saistīta ar šo tiešsaisti.
Šuplinska norādīja, ka IZM ir izstrādājusi savu plānojumu par četru līmeņu skolu tipiem, kas arī nosaka savu klašu komplektu skaitu un skolēnu skaitu klasē, tomēr vairāk par plānu ministre pagaidām nepastāstīja.
Tāpat viņa sacīja, ka ministrija slikti pārzina to finanšu resursu, ko iegulda katra pašvaldība, tāpēc lūgusi pašvaldībām pēc tikšanās atsūtīt pārskatu, cik lielā mērā tās līdzdotē tieši pedagoģisko atalgojumu, cik atbalsta personālu, cik tiek atvēlēts loģistikai, transporta izdevumiem un infrastruktūrai.
Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne aģentūrai LETA norādīja, ka Grobiņas novads jau šajā gadā ir veicis skolu tīkla sakārtošanu, no sešām izglītības iestādēm izveidojot vienu - Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu, kurā mācās 888 skolēni.
No sarunas ar IZM Urbāne vēlētos panākt, ka ministre sadzird to lielo problēmu, kas pastāvot ne tikai Grobiņā, bet arī visā valstī - pedagogu trūkums un pedagogu novecošana. Šis ir pirmais gads, kad arī Urbāne izjūtot pedagogu trūkumu ne tikai eksaktajās zinātnēs, bet arī svešvalodās, piemēram, krievu valodā.
Savukārt Brocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava atzinīgi vērtēja, ka IZM ir uzaicinājusi Brocēnu novada pārstāvjus uz pārrunām individuāli un uzklausīt katra novada problēmas.
"Tas, ka tiekas izglītības nodaļu vadītāji, nenozīmē, ka visi apzinās problēmas, kas ir katrā novadā. Arī mums ir vidusskola, esam mazs novads ar trim pamatskolām, par kurām ir jādomā nākotnē, jo cilvēku skaits visā valstī samazinās, bet pie tā ir jāstrādā," pauda Dūklava.
Viņasprāt, skolām pagastos ir jābūt, un nav svarīgi vai tās būtu pamatskolas, sākumskolas vai pirmsskolas izglītības iestādes, bet tādām ir jābūt, lai pagastos būtu iedzīvotāji. Viņa uzskata, ka sadarbība ar ministriju būs veiksmīga un kopīgi tiks panākta izglītības iestāžu attīstība.
Sintija
Def