Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Piektdiena, 17. maijs
Umberts, Herberts, Dailis

Skolas

Pieci mēneši tautskolā

2016. gada ziemā strādāju pilnas slodzes darbu Rīgā, bet sapņoju par aizbēgšanu no ierastās rutīnas un ceļošanu. Tāpēc, redzot, ka draudzene sociālajos tīklos liek fotogrāfijas, kā glezno un dzer tēju kaut kur Dānijā, jautāju viņai: kas man jādara, lai varētu darīt to pašu? Pēc gada jau sēdos lidmašīnā uz Kopenhāgenu, lai sāktu mācības Oderas tautskolā. Pieredze atšķīrās no tā, ko gaidīju, – atpūsties neizdevās, jo, lai nopelnītu kabatas naudu, paralēli tulkoju, taču apguvu fotogrāfijas pamatus, pareizu stāju, dziedāšanu ar rīkli, kā arī mācījos būt piezemētāka un dzīvot kopienā.

Noteiktām prasībām uzņemšanai vidusskolās varētu būt negatīvas sekas

No nākamā mācību gada Daugavpils pašvaldības vidusskolās varēs uzņemt tikai tos skolēnus, kuriem 9. klases valsts pārbaudes darbu vērtējums nebūs zemāks par 5 ballēm. Medijos izskanējusī informācija liecina, ka plānotās izmaiņas ir balstītas uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem 2020./2021. mācību gadam un jau pēc gada šāda uzņemšanas kārtība vidusskolās tiks ieviesta visās Latvijas vispārizglītojošās iestādēs. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa Dienai uzsvēra, ka Daugavpils pašvaldības iniciatīvai nav nekāda sakara ar plānotajām izmaiņām MK noteikumos.

Aptauja: Vecāku ieskatā skolēniem vairāk jāmāca ikdienas un sadzīves prasmes

Mēģinot noskaidrot vecāku un skolēnu viedokļus par izglītības sistēmu, Skola2030 un uzņēmums Edurio veiktās aptaujas par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā. Kopā tika aptaujāti 737 vecāki un 3304 7.-12.klases skolēni no 327 Latvijas skolām. Vecākiem un skolēniem tika vaicāts par, viņuprāt, svarīgiem izglītības mērķiem, nepieciešamajām izmaiņām mācību pieejā un saturā, kā arī citām lietām, ar ko viņi ikdienā saskaras skolā.

Skolās meklēs narkotiskās vielas

Valsts policija (VP) maija beigās skolās veiks pirmās narkotisko vielu pārbaudes, preses konferencē pastāstīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Sakārtot nenozīmē likvidēt

Mēģinājums sakārtot skolu tīklu norit jau vairākus gadus. Tas tika sākts 2016. gadā toreizējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JV) vadībā. Tika izstrādāta arī vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma Skolu karte, kura bija plānota kā vizualizācija pētījumam par optimālu skolu tīklu. Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vēlāk gan kritizēja šī rīka kvalitāti un arī plānotā skolu tīkla optimizācijas redzējumu kopumā.

Nav ziņu par 1230 bērniem, kuri nemācās nevienā skolā

Aizvadītajā mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti vairāk nekā 16 000 bērnu, kas sasnieguši septiņu gadu vecumu. Šie skaitļi gadu no gada ir ļoti līdzīgi un satraucoši. Lielākā daļa no šiem bērniem izbraukuši no valsts un palikuši ārzemēs, - rēķina Izglītības valsts kvalitātes dienestā (IKVD). Īpaši negatīvi vērtējams tas, ka pašvaldībām aizvien nav ziņu par vairāk nekā 1200 bērniem, vēsta LTV Panorāma.

Nauda par citu lēmumiem, nevis savu darbu

88 pašvaldības šogad pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, taču šis nav scenārijs, uz ko cerēja paši skolotāji – iepriekš bija solījums pēc grafika paaugstināt atalgojumu visiem. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo brīdi minimālā atalgojuma celšanai min tikai 2020. gadu, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sola protesta akcijas.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide