Aizved mani uz Slīteres siliem un tur arī atstāj
Šīs nedēļas slejā gribētos turpināt runāt tikai
Skujenieka pantos. Nekas tad nebūtu pārspīlēts,
jo tajos bija viss – gan mūžīgi skaistais, gan
ironiski piezemētais un ne tikai. Tieši viņa
dzejoļu krājums Nekā personīga (no kura ņemtas
rindas arī šīs slejas virsrakstam) man, nodriskāts,
neskaitāmas reizes lasīts un vākus jau gandrīz
zaudējis, stāv to lietu kastē, kas vienmēr līdzi ceļos un neceļos.