Patēriņa cenu kāpums kaimiņvalstīs bremzējas vēl krasāk, Lietuvā gada inflācija februārī samazinājās no 4% līdz 3,5%, bet Igaunijā no 3,5% līdz 3,1%. Taču šajā ziņā Latvija joprojām ir miera osta Baltijā. To apliecina arī citi indikatori, kurus mēdz uzskatīt par precīzākiem cenu kāpumu virzošo spēku mērījumiem. Pamatinflācija, ko aprēķina, no patēriņa groza izslēdzot tā svārstīgākās komponentes — enerģiju un neapstrādātu pārtiku, Latvijā janvārī bija 1,8%, kamēr Igaunijā 3% un Lietuvā 3,5%.
Eurostat piedāvā arī inflācijas aprēķinu, kas ir "attīrīts" no nodokļu izmaiņu ietekmes, tātad atspoguļojot tikai tirgus procesus. Šādi rēķinot, patēriņa cenu gada pieaugums Latvijā 2018. gada janvārī bija 1,6%, tikai drusku vairāk par pusi no līmeņa pērn augustā (3%). Lietuvā šis indikators janvārī bija 2,8%, bet Igaunijā: 2,6%.
Apgalvojumi, ka bezdarbs Latvijā noslīdējis zem tā saucamā dabiskā līmeņa un turpina no tā attālināties, sāk izskatīties arvien apšaubāmāki.
Pamatinflācija Latvijā ir zemākā kopš 2016. gada novembra. Cenu indekss drīzāk vēsta, ka ekonomikā vēl ir neizmantots potenciāls.
Taču vienlaikus redzami vēstneši iespējamam straujākam cenu kāpumam turpmākajos gados. Nepārprotami aktivizējas mājokļu tirgus. Pēc ilgstoša miera perioda cenu kāpums ir paātrinājies lielākajā — sērijveida dzīvokļu tirgū, kas ir svarīgs atskaites punkts citiem segmentiem. Jo īpaši strauji kāpj cenas Lielrīgas perifērijā, tiek izpirkti vēl pieejamie salīdzinoši lētie dzīvokļi, strauji dzenot augšā to cenas. Saskaņā ar Arco Real Estate datiem pērn Jelgavā vidējās sērijveida dzīvokļu cenas auga pat par 21%, arī vairākās citās reģiona pilsētās un ciemos, kā arī Bolderājā kāpums bija 15% vai vairāk. Kā vakar vēstīja Latio, ar Rīgas jauno projektu dzīvokļiem veikto darījumu summa pērn auga par 13%, bet sērijveida dzīvokļu tirgū — par 12%, savukārt vēsturiskajā centrā pat par 26%.
Mājokļu cenu kāpums būs signāls daudziem tos iegādāties, kas palielinās kreditēšanu un kopējo ekonomisko aktivitāti. Mājokļu cenas tiešā veidā neveido patēriņa cenu indeksu. Ar to būvniecību un rekonstrukciju saistītā ekonomikas daļa ir neliela, bet tā var strauji augt nākotnē. Investīcijas mājokļos Latvijā ir ap 2% no IKP, kamēr ES vidēji tās ir gandrīz 5% no IKP, bet Igaunijā pērn jau bija vēl vairāk. Te redzama viena no iespējām noturēt vai pat paātrināt ekonomikas izaugsmi Latvijā nākotnē, vienlaikus gan riskējot ar lielāku inflāciju.