ASV prezidents Donalds Tramps svētdienas vakarā pēc teju nedēļu ilgas kavēšanās parakstījis likumu par 2,3 triljoniem dolāru, kas ietver valdības finansējumu nākamajam gadam un atbalsta paketi ekonomikai Covid-19 izraisītās krīzes laikā.
Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājušās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2019.gada novembri - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.
Analizējot un runājot par Latvijas mediju piedāvāto saturu, asākās diskusijas un skaļākie skandāli līdz šim bijuši saistīti ar nepietiekamu finansējumu, kura dēļ pietrūkst oriģinālsatura vai nav iespējas nopirkt tiesības pārraidīt, piemēram, populārus sporta vai kultūras dzīves notikumus. Daudz diskutēts par to, cik liela daļa jāatvēl izklaidei, cik tā dēvētajai nopietnajai kultūrai; tāpat runāts par nepieciešamību vairāk popularizēt pašmāju zinātnes sasniegumus, labos piemērus uzņēmējdarbībā utt. Taču cik daudz uzmanības Latvijas mediji ikdienā pievērš tādai nopietnai tēmai kā ekonomika un finanses?
Covid-19 uzplaiksnījums lika Latvijas tautsaimniecībai šā gada otrajā ceturksnī sarukt par teju 9% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, taču šā gada trešajā ceturksnī ir sekojis pārsteidzoši iespaidīgs uzrāviens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis pat par 7,1%, bet kritums pret atbilstošu ceturksni iepriekšējā gadā sarucis līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.
Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.
Nesen notikušo ASV prezidenta vēlēšanu vēl neapstiprinātie, taču jau zināmie rezultāti, kuri rāda, ka nākamajos četros gados republikāni Donaldu Trampu nomainīs demokrāts Džo Baidens, radījuši gandarījumu Eiropas politiķu vidū, jo viņiem varētu būt vieglāk sastrādāties ar jauno prezidenta administrāciju.
Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.
