FDP kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam.
"Pieredze rāda, ka finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan FDP ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību," pauž FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Padomē norāda, ka FM prognozes kopš 2023.gada sākuma ir uzlabotas un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.-2026.gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022.gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šā gada laikā.
FDP akcentē, ka augstais inflācijas līmenis pirmajā ceturksnī joprojām bija būtisks makroekonomiskās nesabalansētības faktors, tomēr ierobežojošā monetārā politika, energoresursu un pirmkārt gāzes cenas kritums ir sācis to lēnām mazināt. Jau maijā gada inflācija Latvijā samazinājās līdz 12,1%. Tomēr joprojām pastāv inflācijas/algu spirāles attīstības risks - strauji kāpjot vidējai bruto darba samaksai, saglabājoties saspringtai situācijai darba tirgū un inflācijai mazinoties lēnāk, nekā iecerēts.
Padomē arī norāda, ka bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī turpināja samazināties - faktiskais bezdarba līmenis bija 6,4%, bet reģistrētais - 6,2%, neskatoties uz lejupslīdi vairākās tautsaimniecības nozarēs. Maijā bezdarbs samazinājās līdz 5,5%.
Kopš iepriekšējās FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanas 2023.gada februārī jaunākie dati liecina par ekonomikas noturību un iespējām šo un turpmākos gadus pieredzēt stabilu ekonomikas izaugsmi. Tomēr, neskatoties uz IKP izaugsmi pirmajā ceturksnī, ražojošo nozaru veiktspēja joprojām ir ierobežota, kā arī eksporta devums IKP pieaugumā ir būtiski mazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
FM prognozes nav pretrunā ar aktuālo pirmā ceturkšņa ekonomikas rādītāju dinamiku. Arī jaunākie dati maijā, kas parāda ekonomikas noskaņojumu, saskan ar FM tālākās attīstības hipotēzēm, norāda FDP.
Citu risku vidū, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko attīstību, FDP min joprojām ļoti saspringto drošības situāciju reģionā, finanšu resursu pieejamību uzņēmumu attīstībai un inovācijām, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, iespējamu energoresursu izmaksu sadārdzināšanos apkures periodā, iekšpolitiskos riskus un populisma pieaugumu, un sociālo spriedzi.
Tāpat risku vidū ir iespējamā būvniecības nozares pārkaršana ierobežoto darbaspēka resursu dēļ, Eiropas Savienības (ES) fondu projektu un īpaši Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna īstenošanas kavēšanās, ka arī monetārās politikas rezultātā procentu likmju straujš kāpumu, kas bremzējoši iedarbojas uz ekonomiku.
Jau ziņots, ka FM jūnijā paaugstināja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam par vienu procentpunktu - līdz 1%, kamēr nākamajā gadā gaidāma izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%. Savukārt divos nākamajos gados - 2025. un 2026.gadā - ekonomikas izaugsme lēsta 2,9% apmērā.
Vienlaikus FM ir saglabājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam 10% apmērā, bet 2024.gadam 2,2% līmenī. Nākamajos divos gados cenu pieaugums prognozēts attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā.
Makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026.gadam aktualizētas, sākot 2024.gada valsts budžeta sagatavošanu.
Prognozes tiks izmantotas par pamatu Vidēja termiņa budžeta ietvara 2024.-2026.gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2023.gada oktobrī.