Kazāks: Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras
Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Ekonomika
Par 5 miljoniem eiro palielina Rīgas pilsētas budžeta izdevumus
Rīgas pilsētas pagaidu administrācija piektdien nolēma par aptuveni 5 miljoniem eiro palielināt Rīgas pilsētas šī gada budžeta izdevumus, tādējādi pašvaldība aktīvi iesaistījusies ekonomikas sildīšanas pasākumos, lai mazinātu ārkārtējās situācijas un Covid-19 krīzes ietekmi, un īstenos jaunus investīciju projektus.
Zelts tiecas uz jauniem rekordiem
Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.
FM: Šogad Latvijas IKP varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Eksports rāda vēlmi atgūties
Aizvien vairāk šķiet, ka "padsmit" procentu liels eksporta kritums, ko salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija piedzīvoja pavasarī, ir palicis pagātnē. Jūnijā eksporta vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi ir kritusies par 1,4% līdz 978,6 miljoniem eiro. Savukārt 2020. gada pirmajā pusgadā eksporta vērtība sasniedza 6,05 miljardus eiro, gada laikā samazinoties par 230,4 miljoniem eiro jeb 3,7%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Vasaras inflācijas krustceles
Vērtējot situāciju Latvijas tautsaimniecībā no makroekonomiskā skatpunkta, tiek fiksēts pārsteidzoši daudz pozitīvu nianšu.
Augošs tirgus pie krītošas peļņas
Kopš Covid-19 izraisītā pirmā šoka zemākajiem punktiem šā gada martā atsevišķiem rietumvalstu biržas indeksiem ir izdevies pieaugt vairāk nekā par 50%. Tomēr kāpums lielā mērā balstījies uz ziņām par to, ka gan dažādu pasaules valstu valdības, gan centrālās bankas ir gatavas plaši atvērt makus, lai izvairītos no vispārēja tautsaimniecības sabrukuma, kas apjomu ziņā var izrādīties lielāks nekā postošā finanšu krīze pagājušās desmitgades otrajā pusē.
Ekonomikā krietni cerīgāks skats
Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.
Jūlijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 0,5%
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas augušas par 0,5%, tādējādi Latvijā pēc divus mēnešus novērotās gada deflācijas ir atgriezusies inflācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Itālijas valdība pieņem 25 miljardus eiro vērtu ekonomikas stimulu paketi
Itālijas valdība piektdien pieņēma 25 miljardus eiro vērtu paketi ekonomikas stimulēšanai, kas smagi cietusi jaunā koronavīrusa krīzē.
Starp optimismu un bažām
Mūsu valsts ekonomikā ''negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 izraisītā šoka,'' visai optimistiski situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Eksperts: Darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti
Ēnu ekonomikas pētnieks, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka intervijā Rūtai Kesnerei.