Vitenbergs: Smagākā situācija ekonomikā ir aiz muguras
Smagākā situācija Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Ekonomika
Latvijas IKP kritums otrajā ceturksnī sasniedzis 9,8%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu
Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.
Zelta cena pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim
Investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas, zelta cena pasaulē pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni.
Cer uz bezdarba samazināšanos
Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.
Ar PVN kritumu pret krīzi
Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijā runājuši gan restorānu īpašnieki, pat izmantojot kastroļu skaļu dauzīšanu, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji, ar matemātiskāku precizitāti norādot, ka PVN būtu jāsamazina iztikai svarīgākajām pārtikas precēm.
Atkopšanos no krīzes varētu sajust ap Ziemassvētkiem
Covid-19 ietekmi uz ekonomiku vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā Guntaram Gūtem.
ES samitā panākta vienošanās par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.
Sliktāk, nekā gaidīts. Daudzām Eiropas valstīm draud IKP kritums divciparu procentu izteiksmē
Neizdodoties koronavīrusa apkarošanai tik labi, kā cerēts, noplok arī cerības uz strauju pasaules ekonomisko atgūšanos pēc Covid-19 sākotnējā uzliesmojuma. Tomēr jau pirms šīm šomēnes rastajām atziņām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti bija mainījuši savas aprīlī izteiktās prognozes, diemžēl – negatīvā virzienā.
Ekonomika, kas paslēpusies aiz tā dēvētās vieglās naudas
Pasaulē pastāv dažādas azartspēļu definīcijas, teju katrā valstī ir sava, un vienoti noteikumi nav pat Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas nozīmē, ka ikviena valsts nosaka savu definīciju un regulējumu, savukārt azartspēļu rīkotājiem katrā valstī, kurā vēlas darboties, jāseko līdzi likumdošanai un jāpiemērojas tai.
ES līderi turpina stīvēšanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu kaulēšanās, cenšoties panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai izvestu bloku no Covid-19 radītās krīzes, ievilkusies līdz pirmdienas rīta stundām un turpināsies arī pēcpusdienā.
Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība
Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."