Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ekonomika

Bažas par patērētāju aktivitāti

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Vērtē potenciālos scenārijus

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.

100 eiro vērti kuponi vietējā biznesa atbalstam

Vidusjūras salu valsts Maltas Republika (turpmāk – Malta) nesen atvērusi robežas vairāk nekā 20 valstu pilsoņiem, to vidū arī ceļotājiem no Latvijas. Pirmajā jūlija nedēļā jau noticis 81 aviolidojums. Viesnīcas, kafejnīcas un tūrisma objekti atsāk darbu, un tūrisma nozare ar Maltas valdības atbalstu sāk atkopties no smagā trieciena, ko radījuši Covid-19 ierobežojumi. Maltieši, kas apzinīgi pašizolējušies, gan bažījas, ka slimība varētu tikt importēta, tāpēc ievēro stingru piesardzību.

Vienām nozarēm tiks vairāk, citām ne

Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa izplatībai, ekonomiskās statistikas dati kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, ekonomiskā lejupslīde vēl nav beigusies, no otras puses, atsevišķi dati vedina domāt par pakāpenisku situācijas stabilizēšanos. Vienlaikus ir atsevišķas nozares, kurām līdz ar Covid-19 izplatību radušās jaunas iespējas, tāpat ir pamats diskusijām par to, vai, cīņai ar slimību ieilgstot, jārunā arī par gaidāmām ekonomikas struktūras izmaiņām. Attiecībā uz pēdējo ekspertu viedokļi dalās.

Bankas sola arī turpmāk būt dāsnas finansētājas tautsaimniecībai

Iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze bija postoša neapdomīgi dotu un ņemtu aizdevumu dēļ, un tieši strauja kredītu kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls, kāpēc bankas krīzes ietekmē kļuva par visai kūtrām aizdevumu izsniedzējām.

Uz starptautisko sadarbību vērsta ekonomika

Cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu vai arī attīstīt savu biznesu Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā jeb vienkārši Maltā, jārēķinās ar to, ka šajā valstī ir divas oficiālās valodas – maltiešu un angļu valoda. Piesakoties darbā valsts iestādēs, parasti tiek prasīts zināt abas šīs valodas, savukārt biznesa vidē pieprasītāka ir angļu valoda labā līmenī. Dažādiem palīgdarbiem pietiek vien ar angļu valodas pamatzināšanām.

Šodien valstī ir oficiāla darba diena

Lai Līgo svētkos būtu piecas brīvas dienas pēc kārtas, šodien valstī tiks aizvadīta pārceltā darba diena, liecina pērn valdībā apstiprinātais rīkojums par darba dienas pārcelšanu 2020.gadā.

Ekonomika, kas ielikta aploksnē

Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 23,9% no IKP un ir samazinājusies tikai par 0,3%, kas ir statistiski nenozīmīgi. Lielāko daļu pelēkās ekonomikas jeb 44% veido tieši aplokšņu algas. To vakar ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide