Šīs ziemas kulinārais prieks man
saistās ar bumbieriem, baudītiem sniegainā dienā. Mani
priekšstati par bumbieru lietderību iepriekš bijuši visai
konservatīvi. Par to aizdomājos tikai tagad, kad kādā Ogres
kafejnīcā deserta šķīvī trāpījās mazas, apaļas, glīti
izdobtas augļu bumbiņas. Mēs, pie galda sēdošie trīs
pusdienotāji, pagaršojuši sākām prātot, no kāda augļa tās
varētu būt izdobtas.
Virsrakstā minētās ir jaunākās aromātu un garšu tendences ēdienos un dzērienos. Ne gluži jebkurš piededzis ēdiens, kas pārvērties oglē, līdz to vairs nav iespējams atkasīt no cepamtrauka dibena, būtu galdā ceļams. Taču ar nodomu apsvilinātas vai piededzinātas detaļas noteikti arvien biežāk parādīsies nevainojami servētos ēdienos. Līdz ar jaunām tehnikām mājas virtuvē ienāk arī jauni rīki – virtuves deglis un rokas pārtikas kūpinātājs, bet atgriežas gāzes degļi.
Pavasaru talkošanas skaistums ir gan
labajā sajūtā, ka satīrīts kāds pleķītis pasaules, gan
kopīgajā maltītē pēc tam, kad lāpstas un grābekļi nolikti
malā. Blaumaņielas restorāna Terra šefpavārs Fabians de Frīss
lielajai ugunskura zupai iesaka izmēģināt mazliet eksotisko, bet
ļoti gardo un vienkāršo kokosriekstu piena zupas recepti.
Pankūkas ir vienkāršs un līdz šim nepārspēts veids, kā palutināt sevi un ģimeni laiskā brīvdienu rītā. Gandrīz katrā ģimenē ir sava tradicionālā recepte, kā tās pagatavot visgardāk: vieni ir iecienījuši plānās pankūkas ar ievārījumu, citi – rauga pankūkas, kādam visgardākie šķiet biezpiena plācenīši ar medu.
Gavēnis ir fizisks un garīgs attīrīšanās rituāls, kas var kalpot par pamatu dzīvesveida maiņai, vairāk piedomājot par ķermeņa labsajūtu. Gavēņa laikā jāierobežo ēdienkarte, atsakoties no gaļas, saldumiem, kafijas un alkohola, lai ļautu ķermenim attīrīties un atjaunoties. Galvenais pamatnoteikums šajā laikā ir pieticība, līdz ar to ēdienreizēs dominē graudaugi, kurus papildina dārzeņi, kas ļauj variēt ar maltītes izvēli.
Šogad ir labs pīlādžu gads! Pīlādžogu ķekari joprojām karājas zaros pat novembrī. Par spīti pirmajiem saliem un regulārajiem putnu uzlidojumiem. Acīmredzot es nebūt neesmu vienīgā, kas šoruden cītīgi raugās pīlādžu zaros; vēl nekad iepriekš nav nācies piedzīvot tādu situāciju kā šogad, kad man vienā laidā prasa - nu pasaki kādu labu recepti, ko lai pagatavo no pīlādžiem.
Vai spēj iedomāties steika porciju, kas maksā vairāk nekā 2000 eiro, vai picu, par kuras baudīšanu īsteni gardēži gatavi šķirties pat vairāk nekā 3000 eiro? Tās ir pasakainas naudas summas par pārtikas produktu, taču to dārdzības iemesls ir īpaši retas sastāvdaļas, īpaša izsmalcinātība un laiks, kāds nepieciešams to pagatavošanai.
Lai jūs nemulsina latviešu virtuvei neierastie ēdienu nosaukumi, no kuriem zināmākais ir itāļu izcelsmes deserts Panna cotta. Abu pārējo ēdienu saknes meklējamas Latīņamerikā, taču to sastāvdaļas viegli nopērkamas jebkurā Latvijas lielveikalā un arī pagatavošana vienkārša - vienīgi čili, halapenjo pipara un laima vairāk. Latviešu garšas kārpiņām šīs receptes pielāgojis Tex-Mex Republic šefpavārs Kristaps Viesturs.
Neskatoties uz to, ka Latvija ir piejūras valsts, restorānos vietējo zivju piedāvājums ir samērā slikts, kas saistīts ar to, ka Baltijas jūrā nav zivju. Tādēļ populārākās zivis Latvijā ir Norvēģijas lasis un vietējā reņģe, intervijā laikrakstam Dienas bizness norāda pavārs un uzņēmējs Mārtiņš Sirmais.