Bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvars Latvijā šogad sasniedzis 16% no kopējās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes Latvijā, informēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā (LBLA).
Latvijas lauksaimniekiem ir jāmācās pielāgoties klimata izmaiņām, kā arī nozares dalībniekiem ir jāmācās negausties par tām, teikts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas mājaslapā publiskotajā vērtējumā par aizvadīto gadu nozarē un šā gada tendencēm.
Tas, ka jauniešiem laukos nav perspektīvas, ir mīts, uzsver bioloģiskās saimniecības īpašnieks
Kārlis Mieriņš. Viņš ar ģimeni saimnieko Viļakas novadā, kur deviņdesmitajos gados vecāki par privatizācijas sertifikātiem iegādājušies zemi un sākuši attīstīt piena lopkopību. Kārlis īpašumu savā ziņā pārņēmis 2015. gadā, un nu viņa gādībā ir 90 hektāru zemes, 81 liellopa ganāmpulks un lieli plāni nākotnei.
Netālu no Rīgas – Plakanciemā –, gleznainā vietā mīt bioloģiskā zemnieku saimniecība Valmoniras, kur saimnieko tās īpašnieks Ilgvars Bite. 2012. gadā uzņēmums izpelnījās 1. vietu konkursā Ķekavas novada sakoptākā sēta, bet 2013. gadā ierindojās starp uzvarētājiem konkursā par visas Latvijas skaistākajām lauku saimniecībām. Bet kāds bizness tur notiek? Vai ir viegli vai grūti Latvijā būt bioloģiskajam zemniekam? Un kāpēc?
Latvijas tirgū palielinās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apmēri un piedāvājuma klāsts, kas skaidrojams ar patērētāju pieprasījumu pēc tās, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Tas, kā dzīvojam savā lauku sētā, vistiešākajā mērā saistīts ar bioloģisko daudzveidību tajā. Katrs saimnieks var gan mazināt, gan vairot dzīvo radību savā apkaimē un dabā kopumā. Šogad Latvijas Dabas fonds par Gada dzīvotni Latvijā pasludinājis lauku sētu, aicinot sadzīvot cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Piecu gadu laikā - no 2010.gada līdz 2015.gadam - Eiropas Savienībā (ES) par diviem miljoniem hektāru pieaugušas bioloģiski apsaimniekotās platības, savukārt Latvija ir starp piecām ES valstīm, kur ir visvairāk bioloģiski sertificētu platību salīdzinājumā kopējo lauksaimniecības zemes platību.
"Pēdējos gados cilvēki Latvijā aizvien lielāku vērību pievērš ekoloģiski tīriem produktiem. Tie, kuri reiz izvēlējušies patērēt bioloģisko pārtiku, vairs negrib ēst konvencionālajās saimniecībās audzēto. Tas vieš pārliecību, ka bioloģiskajai saimniekošanai ir perspektīva. Vismaz mēs esam optimisti," saka bioloģiskie lauksaimnieki brāļi Kārlis un Andrejs Mieriņi Viļakas novada Susāju pagasta Klānu ciemā.