Gada nogale un svētku laiks ir milzīga patēriņa virpulis, un, kaut negribas to atzīt, teju ikvienu lietu iegādājoties, mēs pērkam arī atkritumus jeb iepakojumu. Labi vēl, ja atkritumus šķirojam.
Poligonā Getliņi Ropažu novadā, vien aptuveni 15 kilometru no Rīgas centra, nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Kaut arī uzņēmums rūpējas, lai tie iespējami daudz tiktu pārvērsti jaunos resursos, pārstrādei nederīgo atkritumu kalns ir kļuvis par augstāko virsotni Pierīgā.
Rūp drošība un apkārtējā vide
Šoruden ikviens interesents Getliņos var uzbraukt 55 metrus augstajā atkritumu kalnā ar speciālu autobusu. Kad nonāc virsotnē, paveras unikāls skats ne tikai uz apkārtni un Rīgu, kura izskatās, tēlaini izsakoties, rokas stiepiena attālumā, bet arī raisās pārdomas par atkritumu šķirošanu un to neveidošanu, lietu iegādi un ilgtspējīgu izmantošanu, jo faktiski jau šajā ekskursijā tu esi pakāpies uz paša radītajiem atkritumiem.
"Šis Getliņu atkritumu kalns jau ir vairāk nekā 25 gadus vecs. Drīz tas tiks slēgts, jo ir sasniedzis maksimālo pieļaujamo augstumu – 55 metrus. Drošības apsvērumu dēļ to nevar veidot augstāku un tam nav arī kalniem raksturīgās smailās virsotnes. Atkritumu kalnam jābūt stingram, stabilam, te nedrīkst būt nogruvumu. Kalnam ir dažādi slāņi un norobežojumi, atrodas caurules, ar kurām savācam gāzi un notekūdeņus. Vēlāk šis kalns tiks pārklāts ar mālu un melnzemes slāni – iekonservēts," pastāsta uzņēmuma Getliņi Eko komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš.
Iespējami mazāka ietekme uz vidi, drošība un efektīva atkritumu apsaimniekošana ir ļoti nozīmīgi faktori un tiek uzraudzīti, monitorēti, kā arī arvien attīstīta dažādu modernu tehnoloģiju izmantošana, taču aptuveni 90 hektāru plašā poligona teritorija atrodas zem klajas debess un nepatīkama smaka ir jūtama gan pašā poligonā, gan apkārtnē. Šur tur vējš plivina no atvestajām atkritumu kravām izsprukušas drazas, bet ēku jumti ir kā nosēti ar kaijām. Ik pa laikam kaut kas tās iztraucē, un putni kliegdami paceļas gaisā vai arī barā metas virsū atkritumu mašīnām, kuras iebrauc teritorijā. Izskatās drusku baisi un skumji.
"Mēs cenšamies, lai ietekme uz vidi būtu iespējami minimāla, taču poligons ir kā dzīvs organisms, kurš mainās, attīstās brīvā dabā, bet kontrolētā režīmā. Piemēram, visus lietus ūdeņus un kūstošo sniegu, kas poligonā nonāk, savācam un attīrām, lai piesārņojums nenonāktu gruntsūdeņos, pa apkārt esošajiem grāvjiem neieplūstu dabā, Daugavā, Baltijas jūrā," uzsver R.A. Ozoliņš.
Līdzās poligonam atrodas kūdras ieguves teritorija, arī pats poligons savulaik izveidots uz kūdras purva. Atkritumu sadalīšanās procesā veidojas metāna gāze jeb biogāze. Lai neveidotos apkārtējās vides piesārņojums, gāze tiek savākta un dedzināta, iegūstot elektrību un siltumu.
Rūpīgi tiek sekots līdzi, lai nerastos riski, kas varētu izraisīt ugunsnelaimes, it īpaši karstā laikā, kad atkritumiem ir lielāka iespēja dažādu apstākļu dēļ aizdegties. Piemēram, reizēm aizdegšanos var izraisīt kāds izmests automašīnas akumulators, kas nejauši nonācis noglabāšanai kalnā, ticis saspiests un pašaizdegas. Aizdegoties šāds atkritumu kalns varētu ilgstoši gruzdēt.
Šķirošana kā viens no risinājumiem
Katru dienu pa Getliņu poligona vārtiem, kas pārbauda radiāciju un vienlaikus arī kravu nosver, ierodas ap 200 līdz 300 smago mašīnu, kas šeit nogādā galvenokārt nešķirotos sadzīves atkritumus, nelielā daudzumā arī būvniecības un ražošanas atkritumus, kā arī bioloģiskos atkritumus no 11 pašvaldībām, tostarp no Rīgas. Vidēji gadā tās ir 600–700 tonnas atkritumu, un aptuveni puse no tiem ir nešķirotie sadzīves atkritumi, kuru apjoms gadu no gada par dažiem procentiem samazinās. Vienota pētījuma, kāpēc tā notiek, patlaban neesot, taču R.A. Ozoliņš spriež, ka iemesls varētu būt optimistisks – tas nozīmē, ka cilvēki vairāk un kvalitatīvāk šķiro atkritumus.
"Ko sašķirojam, tas nonāk uz pārstrādes vietām, piemēram, iepakojums. Depozīta iepakojums apjoma ziņā sastāda lielu daļu no ikdienā radītajiem atkritumiem, bet pagaidām mēs nejūtam lielu ienākošo atkritumu apjoma kritumu tieši uz depozīta sistēmas ieviešanas fona. Kritums novērojams būvniecības atkritumu jomā, kas skaidrojams ar to, ka, pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, nozares komersantiem ir izdevīgi veidot savas pārstrādes līnijas. To redzam arī teritorijā ap Getliņiem, kur attīstās uzņēmumi, kas pārstrādā būvniecības atkritumus, arī šķirotos, un izmanto tālāk ceļu būvei un citur," pastāsta atkritumu apsaimniekotāja pārstāvis.
Poligonā nonākušie nešķirotie atkritumi tiek pāršķiroti. Getliņi Eko ilgtermiņa mērķis ir nešķirotu atkritumu apjoma samazināšana, lai iespējami attālinātu brīdi, kad poligons būs pilns un atkritumus vairs nebūs iespējams noglabāt. Tāpat nepieciešams pildīt Eiropas Savienības noteikto mērķi līdz 2035. gadam panākt, ka poligonos nonāk un tiek apglabāti vien 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Tieši bioatkritumi veido līdz pat 40% no sadzīves atkritumiem, un to nodalīšana var būtiski palīdzēt šī mērķa sasniegšanā.
Bioatkritumi – nozīmīgs resurss
Starp citu, putnu klātbūtne atkritumu poligonā parāda, cik daudz pārtikas un bioatkritumu mēs patiesībā izmetam nešķirotajos sadzīves atkritumos – tieši barības meklējumi pievilina kaijas un citus putnus, pat pa kādam baltajam stārķim.
Biomasu jeb organiskos atkritumus liek speciālā šūnā, no kuras iegūst gāzi. "Gāzi iegūstam divos veidos – joprojām no atkritumu kalna un no bioatkritumiem, kas tiek pārstrādāti īpaši tam izveidotā rūpnīcā. Iegūstam arī kompostu, ko izmantojam kalnā. Pagaidām tā sastāvā ir pārāk daudz mazo plastmasas daļiņu piemaisījumu. Ir apmēram gads, kopš Latvijā bioatkritumu šķirošana ir obligāta, cilvēki palēnām sāk saprast, kā tas pareizi darāms, un bioatkritumu apjoms palielinās ar katru mēnesi. Kvalitāte gan pagaidām ir mainīga, bet jāpaiet ilgākam laikam, lai tā būtu laba."
Otra bioatkritumu daļa ir pāršķirošanas gaitā iegūtie bioatkritumi, kas tiek pārstrādāti bioatkritumu pārstrādes kompleksā, tam izmantojot 32 slēgtus tuneļus un tā minimizējot metāna apjomu, kas atkritumu pūšanas procesā varētu nonākt apkārtējā vidē. Atliekas jeb tehniskais komposts, kas paliek pēc šī procesa, tiek izmantots atkritumu kalna pārsegumiem.
Kā viena no idejām Getliņi Eko teritorijas, kur vairs nav iespējams apglabāt atkritumus, izmantošanai ir ātri augošas koksnes audzēšana, lai to vēlāk pārstrādātu, piemēram, šķeldā.
Savukārt poligona vecajā daļā, kur atkritumi tikuši apglabāti no pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz 90. gadu beigām, tiek veidots saules paneļu parks, jau 2025. gada pavasarī tur plānots šos paneļus uzstādīt.
Audzē gurķus un tomātus
Getliņi Eko ir pazīstami arī dārzeņu audzēšanu – tam tiek izmantots no atkritumu pārstrādes iegūtais siltums un elektrība. Šobrīd siltumnīcu kopējā platība ir 14 408 kvadrātmetri, tās ir 5,5 metrus augstas. Siltumnīcu augi aizņem 13 000 kvadrātmetru, un tajās ir iestādīti 33 900 stādu. Ražas sezonā sākas augusta vidū un ilgst līdz jūlijam, un te izaug ap 400 tonnu tomātu un 2,5 miljoni gurķu.
Tomātus un gurķus Getliņos audzē akmensvatē, kas ir iegūta no bazalta ieža. Akmensvate ir sterils audzēšanas substrāts, kas nodrošina augu saknēm optimālu skābekļa saturu. Daudzus procesus uzrauga un nodrošina tehnoloģijas, piemēram, klimata kontroli, augu laistīšanu un minerālo barošanu un šīs norises tiek īstenotas, ņemot vērā siltumnīcās uzstādīto meteoroloģisko staciju, taču siltumnīcās dzīvo arī īpašas kukaiņu sugas – plēsējblaktis, spožlapsenes un plēsējērces, kuras palīdz cīnīties ar kaitēkļiem. Savukārt kamenes palīdz augiem apputeksnēties un siltumnīcās tiek izvietotas līdz ar pirmo ziedķekaru izplaukšanu.
Siltumnīcu veikaliņā labprāt pēc ekskursijām iegriežas arī Getliņu apmeklētāji – ik gadu vairāk nekā 8500 cilvēku. Lielākoties skolēnu grupas, bet R.A. Ozoliņš teic, ka arvien vairāk esot arī pieaugušo. Ekskursijas ir bez maksas.