Bioplatības šā gadsimta laikā Latvijā ir ievērojami pieaugušas un patlaban aizņem 16% no lauksaimniecības zemēm, kas mūsu valsti šajā jomā ierindo Eiropas Savienības valstu saraksta augšgalā. Līdz 2030. gadam Latvijā ir plānots sasniegt 18% bioplatību, ko gan nozare atzīst par mazambiciozu mērķi, ņemot vērā, ka ES tas izvirzīts lielāks – 25%. Šajā jomā strādājošie arī uzskata, ka Latvijā joprojām paliek otrajā plānā un nereti tiek aizmirsti svarīgos valsts plānošanas dokumentos, lai gan tieši videi draudzīga saimniekošana ir nākotnes lauksaimniecības virziens un ES prioritāte.
Patēriņš aug
No Eiropas biopārtikas tirgus skatupunkta raugoties, tā sadaļa visu laiku aug: no 13,4% 1999. gadā līdz 124,8% 2021. gadā. Kopumā tā apjoms 2019. gadā bija 54,5 miljardi eiro: visvairāk patērētāju ir Vācijā (16 miljardi eiro), taču visievērojamākie tēriņi uz vienu iedzīvotāju ir Šveicē – 425 eiro. Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi izceļas ar straujāko šā tirgus izaugsmi (21%). Arī bioplatību ziņā viņi ir mums priekšā – tur tās ir 23% –, taču krietni atpaliek no Lihtenšteinas, kur tās aizņem 40% no lauksaimniecības zemēm. Taču vislielākās platības – 2,7 miljoni hektāru – ir Francijā, bet visvairāk ražotāju –
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 5. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!