Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +21 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 24. jūlijs
Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Kristīna

ZM: Turpmākajos divos gados bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugs līdz 305 000 hektāriem

Turpmākajos divos gados jeb Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platība Latvijā pieaugs no pašreizējiem 260 000 līdz 305 000 hektāriem, prognozēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM skaidroja, ka plānots, ka bioloģiskā lauksaimniecība 2021. un 2022.gadā Latvijā varētu pieaugt līdz 305 000 hektāriem, vienlaikus, lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas periodā tiks turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ar līdzšinējām atbalsta likmēm un finansējumu diviem gadiem 70 miljonu eiro apmērā.

Pēc ministrijā paustā, Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam, bioloģiskiem lauksaimniekiem lauku attīstības agrovides pasākuma Bioloģiskā lauksaimniecība ietvaros plānots novirzīt finansējums 155 miljonu eiro apmērā, kur par bioloģiski apsaimniekotām platībām, audzējot labību, tehniskās kultūras, dārzeņus un ilggadīgos stādījumus indikatīvi plānoti 99,6 miljoni eiro, savukārt maksājumam par dzīvniekiem indikatīvi plānoti 56,3 miljoni eiro. Turklāt, kā piebilda ministrijā, plānots sniegt atbalstu arī tādām bioloģiskām saimniecībām, kas bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmantos daļā no saimniecības.

"Šo atbalsta pasākumu papildina īpašs atbalsta pasākums biškopības atbalstam, kur bioloģiskie biškopji varēs saņemt atbalstu par bioloģiskajām bišu saimēm, ja apsaimnieko minimālo saimju skaitu - vismaz 20 saimes," sacīja ZM pārstāvji, norādot, ka pasākuma ietvaros bioloģiskie biškopji indikatīvi saņemtu 3,6 miljonus eiro.

ZM informēja, ka, pēc bioloģisko lauksaimnieku ierosinājuma pasākumā "Zaļās joslas", Kopējā lauksaimniecības politikā ietverta iespēja veidot buferjoslas starp bioloģiskā un konvencionālā lauksaimnieka apsaimniekotajiem laukiem, tādējādi mazinot riskus un ietekmes no konvencionālajām platībām.

Tāpat ZM skaidroja, ka, ievērojot to, ka bioloģiskā lauksaimniecība sniedz ieguldījumu vairāku ES un Latvijas stratēģisko mērķu izpildē, arī pēc 2023.gada tiks turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, novirzot 20,6% no lauku attīstības finansējuma, kas pie kopumā samazināta finansējuma lauku attīstībai ir nozīmīgs īpatsvars, salīdzinot ar pašreizējā perioda 12,9%.

"Strādājot pie 2023.-2027.gada plānošanas perioda atbalsta politikas, ZM mērķis ir panākt, lai līdz 2027.gadam Latvijā vismaz 20% lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 398 000 hektāru būtu izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā, virzoties uz ES Zaļā kursa mērķi 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2030.gadā," uzsvēra ministrijā.

Pēc ZM pārstāvju sacītā, lai nodrošinātu bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieaugumu, lauksaimniekiem pēc 2023.gada būs plašas iespējas saņemt atbalstu ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna ietvaros dažādos atbalsta pasākumos gan par apsaimnieko zemi, gan ieguldījumiem lauku saimniecību attīstībā un pārstrādē, gan zināšanu pilnveidošanas un pieredzes apmaiņas pasākumos.

"Nākamajā plānošanas periodā tiešajos maksājumos ir jāparedz specifiskas un lauksaimniekiem brīvprātīgas klimatiskās un vidiskās shēmas jeb ekoshēmas vides un klimata vajadzību risinājumam, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu," uzsvēra ministrijā, paredzot, ka šo pasākumu īstenošanā varēs pieteikties arī bioloģiskie lauksaimnieki, un nozarei ekoshēmu pasākumu ietvarā būs iespējams piesaistīt finansējumu vismaz papildus 26 miljonus eiro gadā.

Vienlaikus ministrijā stāstīja, ka bioloģiskā lauksaimniecība tiek stiprināta, izmantojot arī citu lauku attīstības pasākumu atbalstu, sākot no ieguldījumiem lauku saimniecībās un pārstrādē nozares konkurētspējas celšanai un beidzot ar mācībām zināšanu pilnveidošanai.

ZM skaidroja, ka Kopējā lauksaimniecības politika paredz, ka Latvijai gan tiešajos maksājumos ekoshēmām, gan no lauku attīstības finansējuma vides un klimata mērķiem ir obligāti jānovirza vismaz 30% no ES atbalsta finansējuma. Strādājot pie nākamā plānošanas perioda Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.-2027. Stratēģiskā plāna atbalsta pasākumiem, ZM vides un klimata pasākumu, kā arī videi draudzīgo investīciju ieviešanai Latvijā ir paredzējusi daudz vairāk par obligāto prasību - 50,8% no Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma.

"Saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku, ražojot veselīgu un drošu pārtiku, kā arī nosakot lauksaimniecībā un lauku teritoriju attīstībā sasniedzamos ekonomiskos mērķus, ir jāņem vērā ES vides un klimata mērķi, kur ļoti nozīmīga loma ir arī bioloģiskajai lauksaimniecībai," piebilda ministrijā.

Jau ziņots, ka šogad sākas jauns ES septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi.

Ministrijā norādīja, ka pēc intensīvām vairāku gadu ilgām diskusijām, 2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads būs pārejas periods Kopējā lauksaimniecības politikā.

Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.-2027.gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes.

Šogad plānots ar Eiropas Komisiju saskaņot pārejas perioda atbalsta nosacījumus Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros 2021.-2022.gadam, kas ietver arī Eiropas Atveseļošanās plāna finansējumu lauku teritorijām, attiecīgi veicot izmaiņas nacionālajos normatīvos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šovasar pārspēti jau vairāk nekā 100 karstuma rekordi

Līdz šim 2021.gada vasarā pārspēti jau vairāk nekā 100 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pēc vēsā un lietainā maija, jūnijā gais...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas