Minimālisma filozofija
Iebraucot Valmonirās, te patiešām "…pļavu un dīķu plašums atraisa skatu", kā teikts Ķekavas novada pašvaldības žūrijas komisijas lēmumā, izvēloties labāko starp pretendentiem lauku sētu grupā. Pie saimniecības ieejas sagaida no koka saknes veidots drakons. Tas domāts, lai atvairītu ļaunu aci, ja tāda pēkšņi uzrastos. Bet līdz šim nav gadījusies, nosmej Ilgvars Bite. Viņš piedāvā aplūkot saimniecības centru un piebilst: lai izstaigātu visu teritoriju (arī, lai nopļautu zāli), vajadzīga vesela diena.
Saimniecības kopējā platība ir 50 hektāru. Plašums liels, bet rodas sajūta, ka nekur nav nekā lieka, jo pārsvarā visur zaļš mauriņš, nedaudz koku, akmeņi, dažas ēkas. Arī teritorijas un telpu dizains ir vienkāršs, taču gaumīgs. Tā, piemēram, ārējās vides noformējumā izmantoti apaļi koka klucīši. Izskatās skaisti! Īstenībā tie ir pārpalikumi no guļbūves. Ilgvars Bite piekrīt, ka saimniecības iekārtojumā īstenojis savu dzīves minimālisma filozofiju gan tīri arhitektoniski un dizainiski, gan satura ziņā: "Nedz pārlieks komforts, nedz luksuss un greznība man nav svarīga. Īstenībā cilvēkam vajag pavisam maz."
Šis bizness sastāv no divām daļām. Valmoniras vispirms ir atpūtas un sporta pasākumu vieta tuvu Rīgai. Te uzņem grupas, sākot no 30 cilvēkiem, bet lielākajām nav ierobežojumu, esot bijuši pat 800–900 cilvēku. Viņiem ir iespēja peldēties, braukt ar laivu vai pa trošu ceļu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (ir āra trenažieri). Bērni var ložņāt cauri tunelim vai spēlēt indiāņus (ir pat vigvams, un spalvu rotu var uztaisīt no putnu spalvām – vajadzīga tikai fantāzija un izdoma). Nakšņošanai zem jumta paredzētas 30 vietas, to vidū arī – mucveidīgie namiņi, treileris un koka mājiņas. Lielās grupas, ja ierodas uz vairāk nekā vienu dienu, var sliet teltis. Par ēšanu gan jārūpējas pašiem – vai nu jāņem līdzi, vai jāpasūta no kādas firmas.
Otra Valmoniru biznesa daļa ir bioloģisko augļu un dārzeņu audzēšana: āboli, bumbieri, ķirši, plūmes, kartupeļi, burkāni, kukurūza u. tml. Kā tas viss tiek pārdots – vai jābrauc uz tirgu? Nē, Ilgvaram Bitem ir tiešie pircēji, un tiem pēc pasūtīšanas preci pieved klāt. Visvairāk klientu esot no Rīgas, no Ķekavas mazāk. Kā tiek atrasti pasūtītāji? Sākumā tirgojuši paziņām un draugiem, un vislabākā reklāma jau ir, tā sakot, no mutes mutē. Jo cits citam pastāsta, iesaka, un tā lieta iet.
Vēl viens Ilgvara Bites biznesa blakusvirziens ir arī pakalpojumi sociāli neaizsargātajām grupām. Viņš stāsta, cik aizkustinoši ir vērot, ar kādu aizrautību, piemēram, cilvēki ratiņkrēslos strādā zemes darbus: stāda, ravē, jo parasti ikdienā viņi taču netiek zemei klāt! Te tāda iespēja tiek dota. Atliek tikai secināt, ka saskare ar augsni cilvēkam ir dziedinoša, jo mazina stresu un liek paraudzīties uz lietām un pasauli ar lielāku pragmatismu un to pašu minimālisma filozofiju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!