Viņš pastāstīja, ka šodien tikās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunāja Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.
Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā "zaļa" un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.
Komentējot Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, Krūzītis teica, ka dažādās svaigo pārtikas produktu kategorijās pašmāju produkcija patlaban sasniegusi 60-70% no sortimenta. Pašmāju produkti Latvijas pircēju vidū ir iecienīti.
Vaicāts par to, vai svaigo pārtikas produktu piedāvājums varētu būt plašāks, viņš norādīja uz atšķirīgo situāciju dažādās produktu kategorijās. Piemēram, vietējie piena produkti Latvijas pircējiem ir prioritāte, un to īpatsvars veikalos ir liels. Tikmēr vietējie gaļas produkti konkurētspējā vēl nav līdzvērtīgi ievestajai precei - ražotājiem jāstrādā, lai cena vairāk atbilstu kvalitātei, kaut arī veiktas pozitīvas iestrādes. Tikmēr Latvijas augļu un dārzeņu ražotāji ir spējuši apvienoties kooperatīvos un sekmīgi spēj konkurēt ar piedāvājumiem no kaimiņvalstīm. Pozitīvi sektoru iespaidojis arī samazinātais PVN. Maizes kategorijā arvien pieprasītāki kļūst dabīgi un svaigi produkti, tāpēc šo produktu izvēlē priekšrocības ir veikaliem, kur cep uz vietas.
Pēc Krūzīša teiktā, lai sekmētu pašmāju produktu patēriņu, ir būtiski arī pašiem ražotājiem piedomāt pie tā, kā pozicionēt Latvijas pārtikas produktus tirgū. Uz produktu iepakojuma jābūt vienkāršai un skaidrai informācijai, ka produkts ir ražots Latvijā. Labs risinājums esot uz produkta iepakojuma uzlikt Latvijas karodziņu, lai to atpazīst starp ievestajiem produktiem.
"Efektīvas ir vienkāršas atpazīstamības zīmes, komunikācija," sprieda LPTA vadītājs. Pozitīvi efektu dod arī nacionālās pārtikas kvalitātes zīmju Zaļā karotīte un Bordo karotīte izvietošana uz iepakojuma, piebilda Krūzītis.
LPTA vadītājs arī pozitīvi novērtēja mazumtirdzniecības nozares un Zemkopības ministrijas līdzšinējo sadarbību. Atzinīgi vērtējams, ka esošā ZM vadība ir pārņēmusi iepriekšējās ministrijas vadības praksi rīkot Pārtikas nozares padomes sēdes, kurās zemniekiem, tirgotājiem un pārtikas ražotājiem ir iespēja komunicēt ar par nozari atbildīgo ministriju.
LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi Narvesen un Rimi. LPTA iestājas par sakārtotu mazumtirdzniecības nozari, kurā par nozīmīgākajām izvirzītas pircēja intereses iegādāties labas kvalitātes, drošu pārtiku par atbilstošu cenu. Tādējādi LPTA darbības fokusā ir jautājumi, kas skar pārtikas mazumtirdzniecības attīstību. Tāpat asociācija līdzdarbojas un sniedz nepieciešamo ekspertīzi jautājumos, kas skar sakārtotu biznesa vidi Latvijā.
trusis nejaukais
P
Irlielāmērāticams