Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Ledus princis. Saruna ar daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu © DIENA

Nu jau vairākus gadus viņš ir viens no populārākajiem Latvijas ziemas sporta veidu pārstāvjiem pasaulē. Pirmajā brīdī tas varētu likties pārspīlēti, jo mums taču ir Martins Dukurs, Teodors Bļugers, brāļi Šici un citi, tomēr domājams, ka daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs starptautiskās atpazīstamības ziņā atrodas krietni priekšā citām mūsu sporta zvaigznēm. Skeletona, kamaniņu sporta un pat hokeja popularitāte pārsvarā sākas un beidzas ar to valstu sarakstu, kur ir sniegotas ziemas, savukārt daiļslidošanas uzmanības robežas ir plašākas. It īpaši tas attiecināms uz Āzijas un sevišķi Japānas līdzjutējiem. Popularitāti palīdz veidot arī sporta veida specifika, jo lielas arēnas un milzīgas televīzijas auditorijas priekšā daiļslidotājs vairākas minūtes ir viens pats. Te neko nevar noslēpt – vai nu viņš spēj piesaistīt publiku, vai ne. Un Denisam tas izdodas par visiem 100%.

Dzelzs vīra pēctecis. Intervija ar hokeja izlases aizsargu Kristapu Zīli © DIENA

Viņam nepatīk definējums Dzelzs vīrs, jo tāds Latvijas hokejā uz mūžiem būs tikai viens, tomēr visas septiņdesmit septītā numura pazīmes liecina par Kārļa Skrastiņa spēles manieri. Bronzas čempionātā bloķētais metiens ar seju Kristapam Zīlem bija sīkums, jo žoklī jau ir seši metāli. Tomēr par visu vairāk viņš sezonas laikā gaida brīdi, kad varēs iziet pirts rituālu pie tēta.

Savus lēmumus nenožēlo. Atklāta saruna ar Andri Biedriņu © DIENA

Viņš bija pirmais draftētais latvietis Nacionālajā basketbolā asociācijā (NBA) un pirmais mūsu sportists, kurš noslēdzis finansiāli tik iespaidīgu līgumu. Vairākas sezonas Andris Biedriņš atradās starp NBA labākajiem, bet traumas un motivācijas problēmas viņu aizdzina pa lejupejošu līkni. Pirmajā intervijā vairāk nekā septiņu gadu laikā sportists izsaka nožēlu, ka līdzjutēji šobrīd labāk atceras neveiksmīgo viņa karjeras beigu nogriezni nekā sākuma daļā sasniegto, un atklāj, ka paspējis sailgoties pēc basketbola – spēles, ko joprojām ļoti mīl.

Medaļas otrā pusē. Intervija ar Māri Verpakovski © DIENA

Spēcīgas konkurences apstākļos nenolaist rokas, bet atrotīt piedurknes, iet un izcīnīt savu vietu laukumā - tā jaunos futbolistus mudina visu laiku rezultatīvākais Latvijas valstsvienības futbolists Māris Verpakovskis. Viņa precīzie sitieni pirms divdesmit gadiem bija starp izšķirošajiem faktoriem Latvijas izlases vēsturiskajā ceļā uz Eiropas čempionāta finālturnīru, kur tolaik par zelta puisēnu iedēvētais liepājnieks arī guva vārtus - vienus no saviem 29 sarkanbaltsarkanajā kreklā. Sarunā jaušama vilšanās par nacionālās komandas rezultātiem, sniegumu un tās pārstāvju attieksmi pret notiekošo. «No izlases jāprasa vairāk,» Verpakovskis negrib samierināties ar atrunām par spēku samēru uz papīra, jo viņš zina - arī 2003. gadā Latvijas izlase nebija starp favorītēm. Nu jau teju desmit gadu Māris futbola apavus kāris vadzī, taču sev mīļajā spēlē joprojām palicis. Arī jaunajā lomā viņš atrotījis piedurknes, lai ar RFS klubu izturētu lielu konkurenci ne tikai uz vietējās, bet arī Eiropas skatuves.

Pēc otrā Stenlija kausa. Intervija ar Teodoru Bļugeru © DIENA

Tas bija kā iesoļot aiz priekškara, nezinot, kas sagaida otrā pusē. 2012. gadā Nacionālās hokeja līgas (NHL) drafta ceremonijā Pitsburgā Teodoru Bļugeru ar 52. numuru aizrunāja mājiniece Penguins komanda. Tik augsta izvēle nāca kā pārsteigums arī pašai topošanai NHL vērtībai, tomēr turpmākais ceļš līdz lielajai komandai izvērtās pārdomu un līkumu pilns. Iezagās pat domas mainīt komandu. Beigās gan tas notika vien 11 gadu pēc drafta ceremonijas. Līdzīgi, kā tas toreiz bija draftā Pitsburgā, arī šogad - negaidīti. Tomēr šis pavērsiens palīdzēja Bļugeram 28 gadu vecumā iegūt Stenlija kausu. Divi sapņi - spēlēšana NHL un Stenlija kausa iegūšana - piepildīti. Kas tālāk?

Mīnusu vairs nav. Intervija ar biatlonistu Andreju Rastorgujevu © DIENA

Divi gadi, kuros tika mēģināts pierādīt savu taisnību, lai izvairītos no diskvalifikācijas par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, Latvijas labākajam biatlonistam Andrejam Rastorgujevam bijuši tik smagi, ka viņa ķermenis no uztraukumiem ievērojami novecojis. Kaut gan cīņā pret spēcīgām organizācijām uzvarēt tā arī neizdevās, sportists pagājušajā sezonā atgriezās trasē, gan sasniedzot savu visu laiku augstāko rezultātu pasaules čempionātos, gan pārī ar Baibu Bendiku izcīnot Latvijai pirmo medaļu Pasaules kausa stafetes sacensībās. Andrejs uzsver, ka visiem saviem pāridarītājiem ir piedevis un viņa dzīvē vairs mīnusu nav, jo smagāk par šiem diviem gadiem iet nevar pat teorētiski. Viņš aicina arī citus Latvijā domāt pozitīvi, baudīt dzīvi, priecāties un smaidīt.

Koknesis skaita uzvaras, ne punktus. Saruna ar Andreju Gražuli © DIENA

Sāka ar soļošanu, trenējās vieglatlētikā, laukumā skraidīja volejbola apavos, bet aizbrauca uz Ventspili, tika nomērīts un izrādījās – basketbolists! Neparasts sportā bijis Andreja Gražuļa (30) stāsts. Sava spēka un izcelsmes dēļ par Koknesi iedēvētais basketbolists spilgtas lapaspuses ierakstīja Pasaules kausa izcīņā, pārvarot melnā darba darītāja statusu un nekautrējoties uzņemties arī vadošo lomu uzbrukumā. "Šis bija mans brīdis, un es to izmantoju," ar sev raksturīgo vieglumu Andrejs sarunas laikā vairākkārt atgādināja, ka lietas nevajag pārāk sarežģīt – vienkārši jāspēlē sava spēle. Basītis!

Kaut arī olimpiskajās spēlēs Patrīcija Eiduka (23) debitēja jau pirms pieciem ar pusi gadiem, tikai nākamā sezona būs pirmā, kurā viņa izaugusi no U23 vecuma. Izturējusi privātajā dzīvē uzliktos pārbaudījumus un ilgstošu atrašanos bez komandas pagājušajā vasarā, kas varēja novest pie visa ieguldītā darba aizpūšanas vējā, talantīgā distanču slēpotāja savus rezultātus un izcīnītās vietas arvien kāpina, pavasarī kļūstot par Pasaules kausa ieguvēju U23 ieskaitē. Šī ir pirmā starpsezona, kurā viņa strādā pēc jaunas treniņu sistēmas, tāpēc atzīst, ka gaidāmā ziemas sezona var izvērsties par eksperimentu, tomēr mērķi sportistei saglabājas visaugstākie. "Būs interesanti redzēt, cik tālu sportists no Latvijas var tikt distanču slēpošanas elitē," saka Patrīcija.

Latvijas izlases galvenais treneris ar pārmantotu hokeja gēnu paaudzēs. Viss sākās no prieka brīžiem, spēlējot hokeju ar vectēvu Čaka ielas dzīvoklī, bet tagad Harijs Vītoliņš aizvedis savu valstsvienību līdz vēsturiskiem panākumiem. Sagaidot šī gada pasaules čempionātu, kas notika savā laukumā, Latvijas komandas vadīšanā atkāpšanās ceļa vairs nebija, tāpēc Vītoliņš mainīja trenēšanas kursu un tas attaisnojās. Tomēr, lai vienīgais, kas paliek no bronzas medaļas, nebūtu tikai ieraksts vēstures lappusēs, tagad Latvijas hokeja saimniecībai ir atbildīga loma turēt savas pozīcijas, kā arī bērnos radīt sapni par augstākajiem mērķiem. Galvenā trenera amatā būs stabilitāte, jo Vītoliņš kontraktu pagarinājis vēl uz diviem gadiem.

Lai Latvijā samazinātos priekšlaicīga mirstība, bērniem un jauniešiem fiziskās aktivitātes jāiemīl jau skolas laikā, uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. "Reizēm grūti iedomāties, ka, šodien investējot 10 vai 20 miljonu, pēc 5–6 gadiem mēs ietaupīsim 150 miljonu, ko nevajadzēs papildus ieguldīt dārgās izmeklēšanas metodēs, jo cilvēki būs veselīgāki," stāsta par sportu atbildīgā ministre, uzsverot, ka tieši bērnu un jauniešu fiziskā attīstība viņai ir prioritāte. Tomēr aizmirstas netiek arī citas jomas, un ministre sola strādāt, lai nozares finansējums turpmāk būtu ar skaidri pieaugošu tendenci.

Šodien