Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Nebaidoties neviena. Intervija ar olimpisko debitantu, šķēpmetēju Gati Čakšu © DIENA

Jūnijā par patīkamu pārsteigumu parūpējās šķēpmetējs Gatis Čakšs, kurš Austrijas pilsētiņā Eizenštatē šķēpu raidīja tālāk par 87 metriem. Visu laiku labāko Latvijas metēju sarakstā viņš tagad atpaliek tikai no olimpiskā medaļnieka Vadima Vasiļevska, kurš 2007. gadā ar 90,73 metriem uzstādīja nacionālo rekordu. Šovasar Čakšs debitēs olimpiskajās spēlēs, un stabilus rezultātus uzrādošais vieglatlēts būs viena no mūsu cerībām.

Pirmais karognesējs. Saruna ar olimpieti Raimondu Bergmani © DIENA

Vasaras olimpisko spēļu apritē pēc neatkarības atjaunošanas Latvija atgriezās 1992. gada 25. jūlijā, kā pirmajam Barselonas stadionā iesoļojot mūsu valsts karogu nesošajam svarcēlājam Raimondam Bergmanim. Vien divus gadus iepriekš viņa dzīvība karājās mata galā pēc saduršanas, un arī pēc tam atraktīvās personības dzīve bijusi spilgta. Šogad Bergmanis pieņēmis jaunu izaicinājumu un kļuvis par Latvijas Šaušanas federācijas prezidentu.

Futbola kapteinis © DIENA

Kaut šobrīd nacionālajā izlasē aizvadījis tikai 11 spēļu, jau divus sabraukumus tās kapteinis bijis plašākai publikai maz pazīstamais Antonijs Černomordijs. Sagaidot Eiropas čempionāta finālturnīru, Latvijas valstsvienības kapteinis uzsver, ka arī viņa sapnis ir kādudien spēlēt šādā turnīrā. "To būs ļoti grūti paveikt, bet tas, kurš neticēs, to noteikti nesasniegs," ambiciozi saka daugavpilietis.

Starp vieglatlētiku un futbolu. Intervija ar Latvijas barjersprinta leģendu Staņislavu Olijaru © DIENA

Tūkstošgades sākumā cerējām, ka Staņislavs Olijars kļūs par pirmo baltādaino barjersprinteri , kurš 110 metru distanci noskrējis ātrāk par 13 sekundēm, tomēr šis vēsturiskais sasniegums palika astoņu simtdaļu attālumā. Citi viņu vairāk atceras ar sportiskās karjeras neveiksmēm vai skandāliem, tomēr jau drīz pēc skrējēja nagleņu kāršanas pie sienas Olijars kļuva par atzītu fiziskās sagatavotības treneri un pat pastrādājis Latvijas nacionālajā futbola valstsvienībā. Šobrīd kādreizējais sprinteris palīdz savam dēlam Jegoram kļūt par arvien labāku futbola uzbrucēju.

Nenovērtētais. Intervija ar Latvijas hokeja izlases rekordistu Leonīdu Tambijevu © DIENA

Piedaloties ikvienā pasaules čempionātā no 1993. līdz 2007. gadam, Leonīds Tambijevs kļuva par Latvijas hokeja izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju, un šobrīd aktīvie hokejisti joprojām ir tālu no viņa rādītāja, kas liek domāt, ka šis rekords vēl kādu laiku pārspēts netiks. Karjeras norietā rīdzinieks jau laikus saprata, ka vēlas kļūt par treneri, un šobrīd ir viens no mūsu valsts visvairāk titulētajiem speciālistiem, jo divas reizes pēc kārtas ar divām dažādām komandām spēja uzvarēt Krievijas Augstākās līgas (VHL) turnīrā, turklāt arī pārējos gados sasniedzis augstvērtīgus rezultātus. Pirms gada Tambijevs jau bija noslēdzis līgumu par Vladivostokas Admiral trenēšanu, tomēr pandēmijas dēļ komanda izstājās no Kontinentālās Hokeja līgas (KHL), un šobrīd speciālists joprojām turpina gaidīt, kad viņam beidzot tiks dota iespēja izmēģināt spēkus Eiropas spēcīgākajā līgā.

Latvijas hokeja vēstnieks Zviedrijā. Intervija ar Rodrigo Ābolu © DIENA

Pēc nebūt ne vieglām sezonām Ziemeļamerikā savu īsto mājvietu atradis Latvijas hokejists Rodrigo Ābols, kurš aizvadījis jau trešo sezonu Orebro komandā Zviedrijas augstākajā līgā, kļūstot par tās vadošo snaiperi. Jaunais uzbrucējs ir šobrīd vienīgais mūsu valsts hokejists šajā čempionātā un atrodas ceļā uz savu priekšgājēju rekordu pārspēšanu. Hokeja pavasarī pēc play-off mačiem ierasti domas ir par izlasi, bet Ābolam lieli notikumi gaidāmi arī ārpus laukuma.

Baltās meitenes var skriet © DIENA

Bērnība laukos un palīdzēšana omītei deva lielisku fizisko sagatavotību, kas palīdz tagad, kad Sindija Bukša ir Latvijas labākā sprintere, kura nacionālajās sacensībās ap sevi organiski piesaista bērnu barus, sniedzot viņiem motivāciju vairāk trenēties un tiekties pēc rezultātiem. Pašai Sindijai ticību deva Nīderlandes sportiste Dafne Shipersa, kura pierādīja, ka vieglatlētikas sprintā uzvarēt spēj arī baltās meitenes.

Arvien lieliskākus rezultātus gūstošajai Latvijas distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai pirmais iedvesmotājs bija Turīnas olimpiskajās spēlēs startējušais brālis Valts, tomēr jau tolaik viņai patika arī Polijas zvaigzne Justina Kovalčika, kura šobrīd ir latvietes trenere. Patrīcija saka, ka savai trenerei ir palūgusi autogrāfu un var uz to apskatīties jebkurā brīdī, kad vēlas gūt papildu iedvesmu.

Jelgavnieks Didzis Rudavs 2018. gadā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas junioru čempionāta 50 metru brasa distancē, kļūstot par pirmo Latvijas peldētāju, kurš pēc neatkarības atjaunošanas ticis pie tik augsta līmeņa godalgas kontinenta sacensībās (iepriekš bronzas Eiropas junioru čempionātā kaklā bija kāruši Uvis Kalniņš un Jānis Šaltāns.) Tomēr turpinājumā viņam vairs neizdevās sasniegt labus rezultātus un intervijā Sporta Avīzei peldētājs atklāj, ka saskāries gan ar fiziskām problēmām, gan motivācijas trūkumu, tāpēc šobrīd sportu ir pametis.

Pagājusī sezona Andrejam Rastorgujevam neizdevās un Pasaules kausa sacensībās viņš tā arī nespēja tikt augstāk par 16. vietu. Tas Latvijas biatlona zvaigznei licis veikt izmaiņas, un tagad viņš trenējas kopā ar spēcīgo Vācijas izlasi, kā arī uzlabojis šautenes laidi, padarot to par puskilogramu vieglāku. Jaunajai sezonai, kas arī šajā sporta veidā notiks pandēmijas ēnā, plānots sākties jau novembra beigās un alūksnietis ir apņēmības pilns. Tomēr Latvijas biatlona tunelī pašlaik pēc Rastorgujeva gaisma nespīd un arī pats Andrejs joprojām nav drošs, ka valstī spēs izaugt kāds daudzsološs sekotājs.

Šodien