Tēma / Diena / Tēma / Diena

Viss, kas mūs nenogalina, ved mūs pretī nākamajai krīzei © DIENA (6)

Pandēmijas ir bijušas un būs, intervijā SestDienas iepriekšējā numurā teica Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Šis neiepriecinošais secinājums kā truls nazis iegriež vairāk nekā pusgadsimtu briedušai pārliecībai, ka Eiropā nopietnas pandēmijas jau ir tāla vēsture.

Izģērbt vīrusu boksa mačā © DIENA (2)

Ziepes vai dezinfekcijas līdzekli? Ko labāk lietot, lai rokas tik tiešām būtu tīras un brīvas no ļauno vīrusu ietekmes? SestDiena noskaidro, kas tad īsti ir dezinfekcijas līdzekļu sastāvā, ar ko tie atšķiras no pierastākiem līdzekļiem un ko par to ražošanu saka uzņēmēji.

Nepieskatīti debesīs © DIENA (12)

Pagājušajā sestdienā testa lidojuma laikā pazudušais Latvijas vadošā bezpilota lidaparātu ražotāja UAV Factory drons ir labs atgādinājums, ka daudzviet pasaulē bieži notiek dronu, tai skaitā brīvsolī devušos lidaparātu, izraisīti incidenti. Cīnīties pret tiem tiek mēģināts ar ierobežojumiem un sodiem.

Ceļa virsotne Pēterburgā: 20 gadi kopš Latvijas uzvaras pār Krieviju © DIENA (3)

2000. gada 5. maijā mašīnas Rīgas ielās signalizēja par godu hokejistiem. Svinības augstu vilni sita arī citviet Latvijā. Pasaules hokeja čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas valstsvienība bija pārspējusi vareno Krieviju.

Pat "īstajam" Bordo jāmainās © DIENA (6)

Tradicionālos vīnkopības reģionus apdraud klimata pārmaiņas. To dēļ vīnogas nogatavojas daudz ātrāk, bet vīns zaudē ierasto garšu. Turpretī vietās, kur kādreiz vīnogu audzēšana nebija iedomājama, tagad var radīt kvalitatīvu vīnu.

Vīruss nav latvietis © DIENA (13)

Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.

08.09.1985. Pirmais rokeru motociklistu saiets Spilves lidostā © DIENA (6)

Pašizolācijā esot un šķirojot arhīvus, meistari var atrast visneiedomājamākās lietas – tai skaitā arī iemūžinātus mirkļus no pasākuma, kuru vairs pat nevar atcerēties. Tā arī šajā reizē: no 1985. gada 8. septembrī notikušā rokeru motociklistu saieta Spilves lidostā Dienas fotogrāfam Aivaram Liepiņam palikuši tikai kadri, bet atmiņā – jau pavisam citi motocikli un kādreizējie sapņi.

Latvijas demokrātijas divas jubilejas © DIENA (9)

Koronavīrusa pandēmija ir raksturota arī kā fenomens, kas atsviež sabiedrību atpakaļ XX gadsimta sākumā. Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) tālaika atmosfēra tagad vienā ziņā būtu pat noderīga, jo šopavasar muzejs ir iecerējis tematisku aktivitāšu programmu Demokrātijas (at)dzimšana. 1920–1990–2020. Nosaukums liek manīt, ka aktivitāšu iemesls ir divas tūlīt svinamas nozīmīgas jubilejas Latvijas demokrātijas vēsturē: simt gadu kopš pirmā demokrātiski ievēlētā Latvijas Republikas parlamenta, Satversmes sapulces, sasaukšanas 1920. gada 1. maijā un 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Mājās par darbu nedomāt © DIENA (1)

Covid-19 izplatības laikā mediķiem jāstrādā pastiprinātas drošības apstākļos, kas mēdz pienākumu veikšanu padarīt sarežģītāku. Tomēr, esot kopā ar ģimeni, reanimatologs Viktors Gorovenko (42) par grūtībām darbā aizmirst.

Kad debesis ir aizslēgtas. Repatriācijas redzamā un neredzamā puse © DIENA (21)

Latvijas valstspiederīgo atgriešanās mājās ārkārtējās situācijas apstākļos mūsu valsts vēsturē ir bezprecedenta gadījums. Atbalsta sniegšana krīzes situācijās gan nav nekas unikāls – vēl diezgan nesen bijusi Fukušimas krīze, Krievijas iebrukums Gruzijā un apvērsums Turcijā. Tomēr šo norišu apjoms bijis nesalīdzināmi mazāks. Covid-19 radītās pandēmijas kontekstā runa ir par tūkstošiem, nevis dažiem desmitiem vai simtiem Latvijas valstspiederīgo "ārpusē". SestDiena aplūko repatriācijas redzamo un neredzamo pusi.

Nasta uz globālā tīmekļa pleciem © DIENA (6)

Triju miljardu cilvēku palikšana mājās ievērojami palielinājusi datu pārraides apjomu internetā. Vai tīmeklis izturēs negaidīto slodzi?

Klusums sporta arēnās un laukumos © DIENA (2)

Teju visā pasaulē kopš marta vidus pierimušas sportiskās kaislības. Covid-19 pandēmija radījusi lielāko iztrūkumu pasaules sporta sacensību kalendāros kopš Otrā pasaules kara – vairums šajā laikā un tuvākā nākotnē plānoto notikumu ir pārcelti vai atcelti. Tostarp arī šovasar gaidītās XXXII olimpiskās spēles, kas kļuvušas par "nākamās vasaras" olimpiādi, un arī vairākas nozīmīgas šajos mēnešos plānotās sacensības Latvijā. To rīkotāji gan vienprātīgi atzīst, ka šobrīd iedzīvotāju veselība ir krietni svarīgāka par iespējamiem ienākumiem vai to zudumiem.

Koronas laiki uz vientuļas latviešu salas © DIENA

Vientulība uz cilvēka veselību var atstāt tikpat graujošu iespaidu kā, piemēram, 15 cigarešu izsmēķēšana dienā. Tiesa, datu par to, kāda ir sociālās norobežošanās ietekme uz indivīdu un sabiedrību, aizvien trūkst. Mēs nezinām, kurp tālāk vedīs Koronas laiki, taču ir skaidrs, ka šī pieredze mums ļaus uzzināt daudz jauna par sevi un sabiedrību un atkal atcerēties to, cik patiesībā svarīga mums ir fiziska klātienes komunikācija. To laikā, kad aizvien vairāk bijām ieraduši "draudzēties" attālināti, izmantojot dažādas tehnoloģijas, iespējams, bijām piemirsuši, un digitālās attiecības šķita tik daudzsološas!

Iebāz roku, līdz satausti © DIENA (5)

Pirms meklēt un iegādāties atskaņotāju, lai sāktu klausīties vinila plates, katram jāizvērtē, vai viņš ir gatavs, ka tās kļūst par viņa ģimeni un atkarību. Kāpēc? Jo tās prasa vairāk uzmanības, nekā sākumā šķiet.

No ziedojumiem slimnīcām un finansiāla atbalsta pašu pārstāvētajā nozarē strādājošajiem līdz Grejas anatomijas cimdu nodošanai īsto mediķu rīcībā un vienkārši uzmundrinošiem ierakstiem sociālajos tīklos – arī slavenie un varenie nepaliek malā un steidz pielikt savu roku, lai palīdzētu pārvarēt grūtos brīžus Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā.

Dažu nedēļu laikā pētnieki noskaidrojuši, kā Covid-19 izplatās, cik ilgi spēj izdzīvot un kā inficē cilvēka organismu, taču līdz efektīvām zālēm vēl nāksies pagaidīt.

Koronavīruss lielā daļā pasaules jau ir izraisījis veselības aprūpes krīzi. Kopš Pasaules Veselības organizācija izsludināja Covid-19 pandēmiju, daudzas valstis noteikušas dažādus drastiskus ierobežojumus, lai nepieļautu strauju slimības izplatību. Savukārt tas novedis pie globālas krīzes arī ekonomikā. Ko šajā brīdī savā labā var darīt jebkurš strādājošais, kā sevi pasargāt, un ko šajos apstākļos var garantēt valsts, stāsta konstitucionālo tiesību eksperts un Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Par elektroauto biznesa mediji sāka rakstīt apmēram pirms desmit gadiem, kad tā joprojām vismaz drusciņ skaitījās zinātniskā fantastika. Nu tā ir realitāte. Elektroauto popularitāte pieaug un līdz ar to arī jautājumu gūzma, vai un cik ļoti tie videi tiešām ir labāki par parastajiem dīzeļa vai benzīna auto. Tāpat vēl nav zvanīts, ka popularitāte aug kopā ar pārdošanas rādītājiem. SestDiena centās noskaidrot, cik pamatota ir šīs pārvietošanās tehnoloģijas slava un vai tik tas nebūs kārtējais tamaguči vai jojo, kura popularitāte uzplauks un norietēs pāris gadu laikā.

Jaunā māksliniece Laine Beriņa (30) stāsta par sava keramikas zīmola rašanos, pacietības nepieciešamību un ļauj ielūkoties ikdienas darba aizkulisēs.

Par bankām un nepieciešamību tās stingrāk uzraudzīt pēdējos gados Latvijā runāts daudz, tādu starptautisku iestāžu kā Moneyval un FATF nosaukumi jau kļuvuši teju par sugas vārdiem, bet pēdējos mēnešos pat šķiet, ka neviens nozīmīgāks solis saistībā ar valsts ekonomiku un finanšu sektoru neiztika bez biedējošā pelēkā saraksta piesaukšanas. Ko tas viss īsti nozīmē, kur atrodamies pēc tam, kad no daudz skandinātā sliktākā scenārija esam izvairījušies, un kā dzīvot tālāk?

Šodien

Tēma