Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. maijs
Marlēna, Ilvija, Ziedone

Pasaule

Wunderwuzzi noiet no skatuves © DIENA

Nule par aiziešanu no politikas paziņojis viens no pēdējo gadu pašiem daudzsološākajiem jaunās paaudzes politiķiem Eiropā – Austrijas ekskanclers Sebastiāns Kurcs. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva vairāki savdabīgi skandāli, kuri pēdējos gados tricina Austrijas iekšpolitiku.

Dienvidpola atklāšana: norvēģa triumfs, brita traģēdija © DIENA

Pirms 110 gadiem norvēģu polārpētnieka Rūalla Āmunnsena (saukta arī par Roaldu Amundsenu) ekspedīcija pirmā sasniedza Dienvidpolu. Pēc dažām nedēļām līdz polam nokļuva arī britu kapteiņa Roberta Falkona Skota vīri, un grūti iztēloties, kādu vilšanos viņi piedzīvoja, ieraugot, ka tur jau plīvo Norvēģijas karogs. Atceļā visi Skota ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā.

Vēlaties nopirkt rekordu? © DIENA

Sastopoties ar digitalizācijas izaicinājumiem, leģendārā Ginesa pasaules rekordu grāmata mainījusi biznesa modeli un tagad palīdz ikvienam maksātājam palikt vēsturē ar kādu vēsturisku sasniegumu.

No Granma odisejas līdz Kastro uzvarai © DIENA

Pirms 65 gadiem Kubas piekrasti sasniedza motorjahta Granma ar vairāk nekā 80 kubiešu nemierniekiem. Lai gan revolūcijas otrais posms sākās diezgan neveiksmīgi, tā 1959. gada janvārī vainagojās ar Fidela Kastro nākšanu pie varas.

Panākumu pamatā – līdzīgas stratēģijas © DIENA

Vairākums pasaules valstu uzņem tempus ekonomikas atjaunošanā un lēnām atgriežas pie ierastā dzīves ritma, jo kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits noslīdējis līdz gada zemākajam līmenim, vēsta aģentūra Bloomberg jaunākajā ikmēneša Covid pretestības reitingā (Covid Resilience Ranking, CRR). Kā tas izdevies? Visas valstis, kas atrodas šī reitinga augšgalā, izrādās, izmanto līdzīgu stratēģiju.

Trīs zvaigžņu spēks © DIENA

Trīs zvaigznes Latvijas ģerbonī simbolizē Vidzemi, Latgali un Kurzemi kopā ar Zemgali. Bet kā ir citās valstīs, kuru simbolos – ģerboņos vai karogos – arī izmantotas trīs zvaigznes?

Francijas politikas melnais gulbis © DIENA(2)

Oktobra sākumā Francijā tika publiskoti sabiedriskās domas izpētes kompānijas Harris Interactive jaunākās aptaujas rezultāti, kas radīja bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Saskaņā ar tiem par otru populārāko politiķi – iespējamo Francijas prezidenta amata kandidātu 2022. gada aprīlī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās – kļuvis 63 gadus vecais, par labējo radikāli uzskatītais televīzijas raidījumu vadītājs, publicists un rakstnieks Ēriks Zemūrs.

Mauzolejā diviem vietas nepietika © DIENA(5)

Pirms 60 gadiem no mauzoleja Maskavas Sarkanajā laukumā paklusām tika iznestas un nekropolē pie Kremļa sienas apbedītas savulaik visuvarenā PSRS līdera Josifa Staļina mirstīgās atliekas.

Ar pretenzijām uz atgriešanos © DIENA(6)

Lai arī pagājušajā gadsimtā piedzīvotie divi pasaules kari un citi satricinājumi noveda pie daudzu Eiropas monarhiju likvidēšanas, bijušo imperatoru un karaļu pēcteči turpina noteikt, kuram no viņiem pienākas troņa un titulu mantošanas tiesības, kā arī cerēt uz monarhiju atjaunošanu. Un vismaz dažos gadījumos tas, izrādās, nav nemaz tik bezcerīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.

Eiropas enerģētiskās krustceles © DIENA(9)

Vismaz šo apkures sezonu, īpaši ja ziema būs auksta, Eiropa aizvadīs enerģētiskās krīzes un nepiedzīvoti augstu energoresursu cenu apstākļos. Tomēr pastāv radikāli atšķirīgas versijas gan par šīs krīzes cēloņiem, gan iespējamiem tās risinājumiem.

Brīvības lāpa virs Ņujorkas © DIENA(3)

Pirms 135 gadiem Ņujorkā tika atklāta Brīvības statuja, kas ar laiku kļuvusi par vienu no pilsētas (un arī ASV) galvenajiem simboliem un obligātu apskates objektu tūristiem. Statuja ir franču tautas dāvana amerikāņiem, taču ziedojumu vākšana, lai to izgatavotu un uzstādītu, abās Atlantijas okeāna pusēs neritēja tik gludi, kā cerēts. Tādēļ adresātu dāvana sasniedza tikai vienpadsmit gadu pēc tam, kad ASV jau bija nosvinējušas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas simtgadi.

Cīņas paņēmieni un iespējas © DIENA(5)

Pasaules pieredze liecina: Latvijas valdības lēmums noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 uzliesmojumu un veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos, tostarp nosakot to par obligātu daudzu profesiju pārstāvjiem, visticamāk, ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem risinājumiem. To gan vēl nepieciešams arī konsekventi īstenot.

Iesaldēšanas savdabīgais šarms © DIENA

Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē – ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē pastāvētu specifiskais krionikas bizness.

Valstiskais kripto-eksperiments © DIENA(5)

Šoruden nelielā Centrālamerikas valsts Salvadora ierakstīja savu vārdu ekonomikas un finanšu vēsturē, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur senākajai un zināmākajai no kriptovalūtām – Bitcoin – piešķirts nacionālās valūtas statuss. Diezin vai šim solim gan atradīsies daudz sekotāju, jo attieksme pret Bitcoin ne tuvu nav vienprātīga un ir gaidāma arī drīza vērā ņemamu alternatīvu parādīšanās.

Ieradās Talibi, nodzisa gaisma © DIENA

Mēs nepadosimies, ar apņēmību saka Arzo Naubahara, viena no Afganistānas aktīvistēm. Taču situācija šajā valstī pēc islāmistu kustības Taliban nākšanas pie varas joprojām nav normalizējusies, tur esošie žurnālisti un citi aktīvisti dzīvo bailēs par savu dzīvību, un pretošanās – to pašu baiļu un spēku izsīkuma dēļ – pamazām vājinās.

Zemūdens un globālā Britānija © DIENA(1)

Jauna militārā bloka AUKUS izveide, kā arī zemūdeņu skandāla nosaukumu ieguvušie notikumi var novest nevis vienkārši pie nesaskaņām Ziemeļatlantijas alianses (NATO) nozīmīgāko valstu vidū, bet pat šīs organizācijas tālākas pastāvēšanas apdraudējuma. Tāpat notikušais liecina par Lielbritānijas vēlmi un centieniem atgriezties globālās ģeopolitikas augstākajā līgā, pievienojoties "lielajam trijniekam": ASV, Ķīnai un Krievijai.

Laikmets pēc Angelas Merkeles © DIENA(5)

Vācijā 26. septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, pēc kurām līdz ar jaunas valdības izveidi beigsies 16 gadu ilgais kancleres Angelas Merkeles varas periods. Galvenie ar šīm vēlēšanām saistītie jautājumi ir: kuras no partijām veidos nākamo valdošo koalīciju, un kāds liktenis gaida Merkeles atstāto politisko mantojumu?

Mazāk letāli, bet joprojām biedējoši © DIENA(10)

Visā pasaulē atkal palielinājusies saslimstība ar Covid-19, tostarp virknē Dienvidaustrumāzijas valstu inficēšanās tempi ir lielākie kopš pandēmijas sākuma, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Slimības uzliesmojumu piedzīvo pat Izraēla – valsts, kur vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 90%, bet divas vakcīnas devas – vairāk par 80% valsts iedzīvotāju. Kādēļ tā, un vai cīņai pret pandēmiju ir saskatāmas arī beigas?

Bez jūtamām pārmaiņām © DIENA

Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.