Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. janvāris
Ildze, Ilze, Izolde

Pasaule

Vai karu izšķirs kauja par Donbasu © DIENA

Krievijas armijas uzbrukums Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas nocietinājušies valsts austrumos, ievadīs lielāko kauju Eiropā kopš 1945. gada, un, visticamāk, no tās būs atkarīgs arī visa Krievijas iebrukuma Ukrainā iznākums. Kādi notikumi noveduši līdz šai kaujai, un kamdēļ tā ir tik svarīga abām pusēm?

Odesa - pērle ar raibu vēsturi © DIENA

Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā ir bažas, ka viens no Maskavas galvenajiem mērķiem ir Odesa – ļoti savdabīga Melnās jūras ostas pilsēta, kurai savulaik bijusi liela loma Krievijas impērijas attīstībā.

Ukrainas bēgļu ceļš © DIENA

Nedaudz vairāk nekā mēneša laikā kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā šo valsti ir pametuši ap četriem miljoniem cilvēku, bet iekšzemes bēgļu skaits ir sasniedzis 6,5 miljonus, padarot Ukrainas bēgļu krīzi par lielāko Eiropā kopš II pasaules kara.

Ukraiņu emigrācijas viļņi © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainu bijuši spiesti pamest jau trīs miljoni bēgļu. Ļoti iespējams, daļa no viņiem vismaz pārredzamā nākotnē dzimtenē neatgriezīsies, papildinot jau tā plašās ukraiņu diasporas rindas.

Dzīve uz vulkāna © DIENA

Talantīgie turpina radīt un notiekošo pārvērš sāpīgā mākslā; ticīgie lūdzas par visiem; jaunākie cer, ka caur Turciju vēl var pāriet robežu; vecākie atzīst, ka savas dzīves laikā pagriezienu uz gaismu savā valstī vairs necer ieraudzīt; ģimenes līdz pat tālajiem austrumiem baidās no katras aploksnes ar zīmogu. Bet cilvēks parastais, apjucis un nobijies, steidz gādāt pārtikas rezerves – Krievijā cilvēki izjūt trauksmi, kas robežojas ar paniku. Putina sāktais karš posta arī paša valsti un sadragā cilvēku dzīves.

Enerģētisko alternatīvu meklējumos © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas, cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?

Ukrainas simbolu senās saknes © DIENA

Karogs, ģerbonis, himna – tie ir jebkuras valsts galvenie simboli. SestDiena ieskatās to rašanās vēsturē Ukrainā, kas joprojām atrodas visas pasaules uzmanības centrā.

Neitralitāte, kas nāk par labu Krievijai © DIENA

Neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules valstu tā arī nav atbalstījušas pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, paziņojot par savu neitralitāti. Savukārt iepriekš par "mūžīgi neitrālām" uzskatītas valstis savu nostāju mainījušas. Kas ir šie jaunie "neitrāļi", un kādi apsvērumi liek tiem izvairīties no Ukrainas atbalstīšanas ar reāliem darbiem?

Ukrainas valstiskuma monopoltiesības © DIENA

Kā vienu no aizbildinājumiem iebrukumam Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins minējis to, ka tai "neesot valstiskuma tradīciju" un Ukraina allaž bijusi daļa no Krievijas. Tas, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai, un, lai to noskaidrotu, nav jāiedziļinās pat vairāk nekā tūkstoš gadu senā vēsturē.

Sankciju trieciens un Maskavas vairogi © DIENA

Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis, visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko, valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti, ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju. Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.

Salemas raganu "atklāšana" © DIENA

Pirms 330 gadiem Jaunanglijas miestiņā Salemā (Seilema) sāka tiesāt trīs sievietes, kuras apsūdzēja burvestībās, – tas bija tikai iesākums vairāk nekā gadu ilgušajām bēdīgi slavenajām Salemas raganu prāvām, kas noveda pie 20 cilvēku sodīšanas ar nāvi.

Apbišotās pilsētas © DIENA

Vai pilsēta var būt piemērota bitēm, un kāds no tām labums māju jumtiem? Turpinot pētīt Jaunā Eiropas Bauhaus ideju iedzīvošanos Latvijā, nonākam arī līdz urbānajai biškopībai, kas pirms dažiem gadiem kļuva teju par modes lietu. Kā tā izvērtusies un vai pilsētnieku ikdienai dod kādu pienesumu?

Bērna atkāpšanās un impērijas beigas © DIENA

Pirms 110 gadiem no troņa atteicās pēdējais Ķīnas imperators Sjuaņtuns – ja precīzāk, viņa vietā atkāpšanos parakstīja reģenti, jo valdniekam tikai pavisam nesen bija apritējuši seši gadi.

Olimpiskā politika © DIENA

Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

Muzejs ne tikai augstmaņiem © DIENA

Pirms 170 gadiem Krievijas toreizējā galvaspilsētā Sanktpēterburgā durvis apmeklētājiem vēra Ermitāža – muzejs, kas mūsdienās ir starp pasaulē slavenākajiem un var lepoties ar iespaidīgu mākslas darbu kolekciju.

Ukrainas kara varbūtību teorija © DIENA

Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.

Cīņas ieroči pret enerģētisko krīzi © DIENA

Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi – nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –, Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu atvieglojumiem un tarifu griestiem.

Karaliskie likumpārkāpēji © DIENA

Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes, cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.

Pēdējais no Japānas armijas Guamā © DIENA

Pirms 50 gadiem divi Guamas salas iedzīvotāji sagūstīja Japānas armijas kaprāli Soiči Jokoi, kurš kopš Otrā pasaules kara laikiem bija slēpies džungļos, cenšoties vien izdzīvot un par cīņas turpināšanu pat nedomājot.