Vējonis: Jāizbeidz padomju seku tiražēšana

Fragments no intervijas:

Jūs iesniedzāt Saeimā likumdošanas iniciatīvu par automātisku pilsonības atzīšanu Latvijā dzīvojošo nepilsoņu bērniem...

Par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu.

Labi, var arī tā formulēt. Taču raisījusies asa pretreakcija no politiķu puses. To negaidījāt vai ar to rēķinājāties?

Par jebkuru iniciatīvu – un nav starpības, vai to iesniedz prezidents vai kāds no pašu vidus, – notiek diskusijas. Šajā gadījumā, protams, diskusija ir asāka, jo ir aizskarts pilsonības/nepilsonības jautājums. Bet es jau ar to rēķinājos, ka diskusija būs. Mani priecē, ka sākusies aktīva viedokļu apmaiņa.

Tomēr, ja nākat ar likumdošanas iniciatīvu, jums ar diskusiju vien būtu par maz – jāsasniedz iecerētais rezultāts.

Ļoti ceru, ka deputāti izvērtēs šī priekšlikuma būtību un nobalsos tā, kā viņiem liekas pareizi.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja izteikusies – pilnīgi iespējams, ka šo jautājumu nāksies vērtēt Satversmes tiesā. Arī ar to rēķināties?

Jau priekšlikumu sagatavošanas laikā rēķinājos, ka kāds varētu izteikt kaut kādus iebildumus. Tāpēc tika rūpīgi vērtēta priekšlikumu atbilstība Satversmei. Ir dažādu ekspertu slēdzieni, ka priekšlikums nav pretrunā Latvijas Satversmei.

Tomēr daudzi jau ceļ paniku – esot parādījies risks, ka strauji pieaugs valstij nelojālu pilsoņu skaits.

Cik ilgi mēs baidīsimies par sevi? 26 gadus Latvija ir neatkarīga valsts, bet mēs joprojām baidāmies no bērniem. 

Jo patiesībā šeit ir runa par bērniem, kuri vēl dzims un par vēlētājiem kļūs ne ātrāk kā 18 gadu pēc šī priekšlikuma spēkā stāšanās. Tas būs trīsdesmito gadu beigās. Joprojām baidīties no cilvēkiem, kas piedzims Latvijā, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi. Ir vienreiz jāizbeidz padomju seku tiražēšana, jo patiesībā šis nepilsoņa statuss taču ir padomju okupācijas sekas, kas joprojām tiek politiski uzturētas valstī. Ir pienācis laiks politiski izšķirties par to, lai vairs nepiešķirtu šādu nepilsoņa statusu. Jāņem taču vērā, ka nepilsoņa statuss bija pagaidu variants pārejas posmā no padomju okupācijas uz brīvu, neatkarīgu valsti.

Protams, te nav runa par pilsoņu loka būtisku paplašināšanu – priekšlikums attiecas uz Pilsonības likumā jau noteiktiem stingriem kritērijiem, saskaņā ar kuriem pilsonība atzīstama.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 21.septembra, numurā!