16. jūnijā pēc 12 gadiem amatā jūs Augstākajā tiesā ieiesiet kā tiesnesis, ne vairs kā AT priekšsēdētājs. Nākamais AT priekšsēdētājs pēc AT tiesnešu plēnuma ierosinājuma amatā būs jāapstiprina Saeimas vairākumam, kur attiecībā uz tieslietu tēmām dominē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) viedoklis. Ņemot vērā, ka jūsu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) attiecībās un viedokļos nav bijis harmonijas, vai varam prognozēt, ka nākamais AT priekšsēdētājs būs tāds, kurš tiesu varu vedīs pilnīgi citā, jaunā virzienā?
Tiesu varas neatkarībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā vai cita politiskā spēka. Saistībā ar tiesu sistēmas darbību un attīstību nebūtu jārunā par vienas personas īpašo lomu, jo esam tiesiska, demokrātiska valsts. Augstākā tiesa un Tieslietu padome darbojas saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kurā Tieslietu padomes priekšsēdētājam ir tikai viena balss.
Cik lielas vispār ir manevra iespējas AT priekšsēdētājam, lai no viņa sagaidītu kādu revolucionāru pieeju? Ja pieļaujam tādu variantu, ka jūsu pēctecim un viņa iecēlējiem būs tādas ambīcijas. Kuros virzienos šie manevri, jūsuprāt, būtu prognozējami un kā vērtējami? No kā jūs varbūt vēlētos jau priekšlaikus brīdināt?
Neuzskatu, ka pašlaik tiesu sistēmas darbībā būtu problēmjautājumi, kuru risināšanai būtu nepieciešama revolucionāra pieeja. Šobrīd ir pieejami Tieslietu padomē uzklausītā un atbalstītā Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša kā iespējamā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidāta "manevri".
Jūs bijāt pret speciāli izveidotās Ekonomisko lietu tiesas dibināšanu, bet savi argumenti bija gan vienai, gan otrai pusei. Vai ir bažas tikai par tiesu varas kapacitāti vai kādas tiesiskas bažas par šādas speciālas Ekonomiskās tiesas izmantošanu?
Mans personīgais viedoklis sakrīt ar Augstākās tiesas un Tieslietu padomes viedokli un lēmumu neatbalstīt jaunas specializētas tiesas izveidi. Tieslietu padome uzskatīja, ka tiesnešu specializācija iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Ir noslēgusies tiesu reģionālā reforma, apvienojot mazās rajona tiesas pietiekami lielās tiesās, kurās iespējama gan tiesnešu specializācija, gan nejaušības principa nodrošināšana lietu sadalē, gan racionāls cilvēku un finanšu resursu izlietojums.
Tieslietu padome uzskatīja, ka tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, tās nevar būt sasteigtas. Reformām jābūt izdiskutētām, pārdomātām un argumentētām.
No vienas puses, politiķi neieklausījās Tieslietu padomes viedoklī, kad lēma par speciālās Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Vienlaikus ar otru roku Tieslietu padomes ietekme palielināta, tai uzticot ģenerālprokurora amata kandidātu atlasi un virzīšanu… Cik tas, jūsuprāt, principiāli maina ģenerālprokurora amata kandidātu atlases loku, ņemot vērā padomes neviendabīgo sastāvu?
Nedomāju, ka pēc būtības jaunā kārtība krasi atšķiras no līdzšinējās. Gan vienā, gan otrā pēdējais vārds kandidāta izvēlē piederēja un piederēs Tieslietu padomei un galīgo lēmumu pieņem Saeima.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nja
Ir gan!
secinājums