Situācijas ir dažādas, bet ALTUM pārvaldītā Latvijas Zemes fonda reversās nomas pakalpojums, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu, ir tām universāls risinājums. Lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, iegūst laiku atsperties, audzēt muskuļus un turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Sākām šo pakalpojumu pirms sešiem gadiem un tagad jau varam vērtēt tā efektu. Un tas līdz šim ir, kā mēdz teikt – “vienos vārtos”. Praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa – vidējais atpakaļpirkuma laiks šobrīd ir trīs gadi. Šie ir dati par vairāk nekā 160 darījumiem, un tas ļauj saskatīt labu tendenci, ka zemnieki spēj pārvarēt grūtākus laikus, nostiprināties, atpirkt īpašumu un turpināt saimniekot. Ir lauksaimnieki, kas šo risinājumu izmanto jau otro reizi, novērtējot skaidros nosacījumus un uzticamību.
Reversā noma Zemes fonda portfelī, kas ir sasniedzis zīmīgu 100 miljonu apjoma atzīmi, šobrīd veido gandrīz trešo daļu – 30 miljonus eiro. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma pieaugs, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. Virzību uz to jau sākām redzēt aizvadītā gada beigās un gadu mijā, arī šobrīd jaunu pieteikumu apjoms ir liels.
Reversā noma ir viens no trīs akcentiem, kurus īpaši izcelt Zemes fonda darbības kontekstā. Nākamie divi sekos.
Kopumā astoņos darbības gados Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi. 2015.gadā fonda darbību viena no mūsu akcionāriem Zemkopības ministrijas uzdevumā sākām ar pamata pakalpojumu – atpirkt lauksaimniecības zemi no tiem, kas to vairs nevēlas vai nevar apsaimniekot, un nodrošināt, lai šī zeme maksimāli ātri atgriežas atpakaļ lauksaimnieciskajā darbībā. Šobrīd šādu īpašumu portfelī ir vairāk nekā 900, to kopējā platība sasniegusi 18 tūkstošus hektāru. Izsoles kārtībā tie tiek iznomāti un vidēji 2 mēnešu laikā atkal ir lauksaimnieciskajā apritē. Kopā ar reverso nomu Zemes fonda portfelī ir vairāk nekā 1350 īpašumi, 27 tūkstošu hektāru apjomā.
Fonda darbības laikā arī paši audzējām zināšanas un spējam situācijās iet dziļāk. Pēdējos gados arvien biežāk izmantojam likumā noteiktās lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesības. Šis ir otrs akcents, kuru vēlos izcelt. Kopumā pirmpirkuma ceļā fonds nopircis gandrīz 4500 ha jeb 200 zemes īpašumus par teju 18 miljoniem eiro un pārliecinoši lielākais skaits tieši pēdējos trīs gados. Šie ir pēc būtības „izglābtie” hektāri, kas nav nokļuvuši dažādu ar lauksaimniecību nesaistītu uzpircēju un investoru, tai skaitā ārvalstu pircēju rokās, kas bieži vien zemi lielos apjomos pērk peļņas nolūkos. Tas ir pievilcīgs mērķis, ņemot vērā, ka zemes cena visu laiku kāpj. Nekustamo īpašumu uzņēmuma Oberhaus dati liecina, ka 2023. gadā gandrīz visos reģionos lauksaimniecības zemes cena auga par 10 %, un arī šogad prognozē cenu kāpumu, lai gan nedaudz mērenāku.
Un trešā lieta izriet no otrās. Zemes fonda aktīvāka iesaiste pirmpirkuma izmantošanā lika arī ar lauksaimniecību nesaistītiem uzpircējiem meklēt, ja tā drīkst izteikties, radošus veidus, kā, izmantojot cilvēku nezināšanu un uzticēšanos, iegūt īpašumus no cilvēkiem laukos, solot tiem ātru naudu. Nereklamējot šeit šīs metodes, jāsaka, ka Latvijas Zemes fonds aktīvi iesaistījās gan cilvēku informēšanā, gan arī individuālu situāciju risināšanā. Daļai spējām palīdzēt, bet diemžēl bija arī cilvēki, kas iekrita izveicīgo darboņu zemas cenas lamatās, pārdeva zemi par “sviestmaizi” un palika zaudētājos. Šobrīd kopā ar ministriju strādājam, lai normatīvos dokumentus pilnveidotu un mazinātu pirmpirkuma tiesību apiešanas shēmu iespējamību.
Valstis savus lauksaimniecības zemes tirgus izaicinājumus mēģina risināt sev labākajā veidā. Pēdējos gados pieredzi no mums smēlušies gan eksperti no Ukrainas, gan Igaunijas (Baltijas valstīs šāds fonds ir tikai pie mums), Vācijā risinājumus, ar kuriem efektīvi strādā Zemes fonds, ievieš ar atsevišķiem likumiem, savukārt Francijas modelis ir ļoti līdzīgs mūsējam, tikai tā pieredze sniedzas jau sešos gadu desmitos. Turpinot ar rūpību iedziļināties lauksaimniecības zemes tirgus izmaiņās, Latvijas Zemes fonds arī turpmāk plāno mērenu un sabalansētu izaugsmi, strādājot gan kā ikdienas palīgs lauksaimniekiem, gan atbalsts nestandarta situācijās.