Jautājums, kas tālāk notiks ar Saskaņu, laikam ir mazāk svarīgāks par to, kas ir noticis ar tās vēlētāju, bet man tas jums tomēr ir jāuzdod.
Es atbildēšu uz šo jautājumu septembrī. Šobrīd partijā notiek ne tikai iekšējās diskusijas, bet arī sarunas ar līdzīgiem politiskiem spēkiem.
Latvijā ir Saskaņai līdzīgi politiskie spēki? Kas tie ir?
Labi, es teikšu tā: līdzīgi domājoši par Latvijas lielāko problēmu, tas ir, par etnisko spriedzi. Proti, integrāciju.
Un tomēr, kas tie ir par politiskajiem spēkiem?
Es nevaru to teikt, jo vēl notiek konsultācijas. Līdz sarunām vēl neesam tikuši, bet man šķiet, ka ir labs laiks, lai kaut ko tādu mēģinātu. Un to arī darām.
Respektīvi, lai, konsolidējot politiskos spēkus, konsolidētu arī krievu balsis?
Redziet – nē. Ne tā. Ne, lai konsolidētu. Runa ir par to, ka lielākoties ārēju un arī iekšēju faktoru, proti, dažādu grupējumu un līderu ambīciju, dēļ lielā, konsolidētā [krievu elektorāta] pārstāvniecība, kāda bija Saskaņai ilgāku laika periodu, tagad ir separējusies ļoti dažādās, es teiktu, vairāk nekā četrās grupās, un šī noslāņošanās vēl turpināsies. Un viedokļu atšķirība par hrestomātiskiem politiskiem tematiem šīs grupas ļauj iedalīt no liberālām līdz nacionālistiskām. Bija laika periods, kad es cerēju, ka mēs konsolidēsim maksimāli daudz rusofonu, kā tagad tikko vienā pētījumā modernāk nosaukti krievvalodīgie, un kā vienots monolīts spēks piedāvāsim sadarbību vai nu ar visām, vai vienu, vai daļu partiju no tā saucamā latviskā gala. Bet nu nesanāca. Vai nu izmērs bija par lielu, vai laiks bija par sliktu, vai intereses nesakrita, vai mēs kā piedāvātāji nebijām gana smuki. Tik un tā es kā pliks pa nātrēm
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00