Skolotāji prasa lielākas algas, valdība saka: kad būs reformas, tad būs algas. Tas šķiet absurdi, jo ne jau no skolotājiem, bet gan no valdības ir atkarīgs, vai, kad un kādas būs reformas. Sanāk, ka esat bez vainas vainīgie.
Tieši tā arī es to uztveru. Pirmām kārtām, runājot par skolotāju algām, mums tomēr jārēķinās, ka pedagogu intelektuāls darbs šobrīd netiek adekvāti atalgots. Mēs zinām, ko nozīmē strādāt par pedagogu. Līdz ar to teikt, ka, kamēr nav reformas, nevar paaugstināt skolotāju algas, ir vienkārši nekorekti. Ja mēs sagaidām no pedagoga augstāko pedagoģisko izglītību, ļoti specializētu izglītību, kā arī lai turpina papildināt zināšanas mūža garumā, tad arī algai jābūt konkurētspējīgai. Savukārt skolu tīkla sakārtošana tiešām ir valsts un pašvaldību kompetencē, un kaut kas jau šajā ziņā arī notiek.
Tiešām mazajās skolās pedagogiem vieglāk strādāt nekā lielajās?
Pati sabiedrība un līdz ar to ģimenes un arī bērni katru gadu kļūst aizvien emocionāli sarežģītāki, komplicētāki, pedagogiem, kopumā raugoties, aizvien grūtāk ir strādāt, jo arī sociālā situācija sabiedrībā kļūst aizvien sarežģītāka. Mēs, piemēram, tagad runājam par iekļaujošo izglītību, ka mēs vēlamies reformēt speciālo izglītību un skolēnus, kas ir ar mācīšanās grūtībām, iekļaut vispārizglītojošā izglītībā. Loģiski, ka tas arī prasa resursus – pedagogu palīgus, papildu zināšanas skolotājiem utt. Tātad slodze pedagogam nemazinās atkarībā no tā, vai viņš strādā skolā ar mazu bērnu skaitu vai lielā skolā, katrā vietā skolotājiem ir savi izaicinājumi. Es esmu lielas skolas direktore, es redzu, ka skolā skolotājiem ir ļoti sarežģīti. Jā, mūsu skolā pedagogiem algas ir konkurētspējīgākas salīdzinājumā ar citu skolu skolotājiem, bet viņiem arī darbs ir ļoti sarežģīts un spriedze ir ļoti liela. Bet, ja man vajadzētu ieiet klasē, kur ir maz skolēnu, man ļoti vajadzētu domāt, kādu metodiku lietot – kā nodrošināt, lai mācību process būtu interesants arī klasē ar mazu skolēnu skaitu.
Šobrīd skolai jārisina arī ļoti daudzi sociāli jautājumi, nākas saskarties ar ļoti sarežģītām situācijām, diemžēl diezgan maz ko reizēm var izdarīt esošie sociālie dienesti, skola ir vēl tas pēdējais bastions, kam vecāki un sabiedrība uzticas, un skola arī uzņemas šo atbildību, kaut gan arī viena pati maz ko var izdarīt.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Dostojevskis> Eņģeļaviesis
Irlielāmērāticams
Dostojevskis