Kreditēšanai vajag naudu, tās var nebūt

Valdība gan saka, ka notikumi finanšu sektorā tautsaimniecību būtiski neietekmēs.

Iespējams, ASV šādi grib izmēģināt jaunu sankciju pieeju pret Krieviju – atslēgt Krievijas biznesa klasi no Rietumu pasaules. Taču Latvijas problēma ir tā, ka šis nav viens izolēts gadījums. Tā nav pirmā nozare, ar kuru tas noticis, un baidos, ka nav arī pēdējā. Tas veido kopējo bildi par attieksmi pret ekonomiku kā tādu. Līdz ar to vismaz man šis ir savā ziņā pēdējais piliens, kas rada jautājumu – bet kas tālāk? Ja tika uzskatīts, ka var tik vieglprātīgi izturēties pret rūpniecību... Deviņdesmitajos gados mums ar Lietuvu bija gandrīz vienādas sākuma pozīcijas, bet viņiem bija cita attieksme pret rūpniecību. Rezultātā šodien Lietuvai rūpniecība ir, mums tikpat kā nav. Nākamais – tranzīts – šajā ziņā arī ir skaidrs, kas notiek – Krievija pieņēma lēmumu izveidot savu tranzīta infrastruktūru, investējot miljardus. Un tagad mēs sākam izjust šā lēmuma sekas. Tā pati finanšu nozare – cilvēkiem var patikt vai nepatikt, bet saukļa "Tuvāk nekā Šveice" īstenošana uzņēmējiem, kuri strādāja šajā nozarē, prasīja teju 20 gadu, lai visu šo sistēmu izveidotu. Tas nenotiek gada laikā, bet tagad tā izjaukta. Jautājums – ar ko aizstāsim? Tāpat kā VEF – izveidosim naktsklubu?

No kurienes radies skaitlis 5%?

Nezinu. Man par šo zināms tikpat daudz, cik jums – bija tikšanās ar FinCEN cilvēkiem, pēc kuras parādījās skaitlis 5%. Domāju, ka ir tiesības pastāvēt stāstam, ka globālajā kontekstā tas ir nākamais sankciju vilnis, kur mēs esam trāpījušies pa vidu ļoti lielai spēlei, kur notiek Krievijas biznesa klases atslēgšana no pieejas rietumu tirgiem jeb iespējas dzīvot un pelnīt Krievijā, bet tērēt rietumos.

Kur paliks tā naudas masa, kuru vairs neapkalpos Latvijas bankas?

Ir divarpus galvenie scenāriji tam, kas notiks tālāk. Pirmais – kapitāla plūsma no Krievijas turpināsies, bet tā ies caur tādām valstīm kā Kipra, Luksemburga, Šveice, Lielbritānija. Otrs scenārijs – arī tur šīs naudas plūsmas tiks piegrieztas. Un tad šī nauda atgriezīsies Krievijā. Tā ir atlikusī puse scenārija – šai naudai paliekot Krievijā, vai nu tiks panākta režīma maiņa, kā, iespējams, iecerēts. Vai arī – šobrīd gan ir ļoti grūti saprast, kas notiek Krievijā, – šim kapitālam paliekot Krievijā, tam būs negaidīti efekti. Negaidīti Rietumu pasaulei, bet pozitīvi Krievijai.