Jāatgūst cilvēku uzticēšanās pašvaldībai

Daudzus gadus esat bijis uzņēmuma Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs. Tāpēc savā ziņā negaidīta bija ziņa, ka kandidējat konkursā uz Rīgas izpilddirektora amatu, un nu jau zināms, ka pēc nepilnām divām nedēļām sāksiet šos pienākumus pildīt. Kādēļ vispār izlēmāt kandidēt?

Taisnība, jau vairāk nekā desmit gadu strādāju LVC, kopš 2013. gada esmu vadījis šo uzņēmumu. Domāju, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai skatītos pēc jauniem izaicinājumiem profesionālajā jomā. LVC ir izveidojusies profesionāļu komanda, visus šos gadus spējām rast racionālus risinājumus apstākļos, kad finansējums valsts autoceļiem ir nepietiekams, uzkrājies milzīgs deficīts, kuru nevar nosegt ne viena, ne triju gadu laikā. Uzskatu, ka šajā situācijā valsts autoceļu jomā izdarīts patiešām labs darbs. Mūs nepārtraukti salīdzina ar Igauniju un Lietuvu, taču, objektīvi paskatoties, Latvijas ceļu tīkls patlaban nav sliktāks kā kaimiņiem. Un jāņem vērā, ka finansējums autoceļiem abās kaimiņvalstīs visus šos gadus bijis lielāks nekā Latvijā, bet ceļu garums – līdzvērtīgs, Igaunijā pat mazāks. Mana prioritāte vienmēr ir bijusi veidot efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu, un uzskatu, ka tas ir izdevies. Tagad varu savu pieredzi izmantot arī citur.

Kādi ir galvenie mērķi, ko vēlaties sasniegt Rīgā?

Pirmais, kas būtu jāpanāk, – rīdzinieku uzticēšanās. Izpilddirektora pienākumi un darba jomas ir diezgan precīzi noteiktas normatīvajos aktos – viņam jābūt koordinatoram starp dažādiem pašvaldības resoriem, ir zināmas saimnieciskās lietas, par kurām viņš atbild, un kopš pērnā gada izpilddirektors arī pārvalda visu pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļas. Atgūt rīdzinieku uzticēšanos pašvaldības kapitālsabiedrībām – tas būs viens no galvenajiem uzdevumiem.

Pašvaldības uzņēmumi ir domāti, lai sniegtu pakalpojumus pilsētniekiem un padarītu dzīvi šeit labāku. Diemžēl pēdējos gados publiskajā telpā esam dzirdējuši pārsvarā negācijas par to, kā notiek saimniekošana šajos uzņēmumos. Tas ir jāmaina.

Vai ir jomas un virzieni, kuros jau šobrīd saredzat, ka darīsiet citādi, nekā bijis līdz šim, lai galvaspilsētas saimniecības vadība būtu efektīvāka un kvalitatīvāka visādā ziņā?

Lai pēc būtības atbildētu uz šo jautājumu, man, protams, no sākuma būs jāiepazīstas ar visu to, ko jūs nosaucāt par saimniecību. Ņemot vērā, ka Rīgā ir ļoti daudz dažādu pašvaldības uzņēmumu ar darbības spektru no Dzemdību nama līdz pat Rīgas mežiem, es būtu pārāk vieglprātīgs, ja uzņemtos jau tagad precīzi pateikt, kas katrā uzņēmumā ir jāmaina un vai visur tiešām ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas. Taču jau tagad varu pateikt, ka absolūti visām šīm kapitālsabiedrībām jādarbojas efektīvi un atklāti. Rīdziniekiem jāzina, kur un kāpēc aiziet viņu nodokļos samaksātā nauda, kā tiek izlietoti resursi, kāda ir personālpolitika uzņēmumos, arī iestādēs. Es gribētu ieviest praksi, ka visi pašvaldības uzņēmumi vismaz reizi gadā publiski atskaitās par padarīto, finanšu situāciju, attīstības plāniem, kā veicas ar pakalpojumu uzlabošanu, klientu apkalpošanu. Tas būtu neliels, tomēr būtisks solis pretī atklātai pārvaldībai. Domāju, ka daudziem uzņēmumiem jāstrādā pie savas efektivitātes uzlabošanas, jāpārskata, cik un kādi resursi tiek tērēti mērķu sasniegšanai un vai šādi mērķi vispār ir noteikti. Darbus jāsāk orientēt uz rezultātu, nevis procesu, un ar rezultātu es domāju kvalitatīvus pakalpojumus, efektīvu pārvaldību, kam sekos arī rīdzinieku uzticēšanās.

Gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ Rīga patlaban ir diezgan paplukusi – infrastruktūras un pilsētvides ziņā, kā arī vizuālajā izskatā kopumā. Kā raugāties uz šo izaicinājumu būtiski uzlabot situāciju pilsētā?

Viena no atslēgām varētu būt sadarbības un koordinācijas uzlabošana starp pašvaldības departamentiem un citām iestādēm. Piemēram, ir Satiksmes departaments, kas plāno ielu remontus, un ir iekšpagalmu labiekārtošanas programma, kuru līdz šim realizēja izpilddirekcijas. Vai starp šīm institūcijām ir bijusi sadarbība, plānojot šos darbus? Šķiet, ka ne. Taču, plānojot ielu remontus, būtu pavisam loģiski to darīt kopsakarā ar pieguļošo teritoriju, piebraucamo ceļu un iekškvartālu seguma nomaiņu. Vai, piemēram, velonovietnes – tās, šķiet, liek gan Rīgas satiksme, gan Izglītības, kultūras un sporta departaments, gan Īpašuma departaments. Vai tas darbs tiek kaut kā saskaņots? Arī diezgan ticami, ka ne. Domāju, ka, uzlabojot sadarbību starp resoriem, var panākt labāku rezultātu un labiekārtotāku pilsētu.

Labāka sadarbība vajadzīga arī ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Nepieciešams biežāk un kvalitatīvāk jautāt rīdzinieku viedokli par dažādiem pilsētas attīstības jautājumiem. Izkārtnes, skatlogi, terases – tās ir lietas, kas lielā mērā veido pilsētas izskatu. Ir vajadzīga cieša sadarbība un dialogs ar uzņēmējiem, kuri šīs visas vizuālās lietas nodrošina, un pilsētā jābūt vadlīnijām, kuras būtu saprotamas un neradītu liekus šķēršļus vai izdevumus. Pilsētas galvenais uzdevums ir netraucēt uzņēmējiem, ideālā gadījumā – sniegt atbalstu iespēju robežās.

Ja runājam par ielu infrastruktūru – šī joma ir Satiksmes departamenta pārziņā. Skaidrs, ka Rīgā ir ļoti daudz sliktā tehniskajā stāvoklī esošu ielu un tās nevar sakārtot ne viena un pat ne piecu gadu laikā. Turklāt jārēķinās, ka ielu remontiem arī nebūs pieejami nekādi Eiropas līdzekļi. Šis darbs būs jādara par pilsētas budžeta naudu, un pirmais, kas nepieciešams, lai tas izdotos, ir pārdomāta plānošana un tehnoloģiju izvēle. Jābūt pārskatāmiem un, pats galvenais, pamatotiem plāniem, kā virzīties ar ielu remontdarbiem galvaspilsētā. Pirmkārt, jāsaprot, kuras ielas un kāpēc tiek remontētas, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, kas notiek ar piebraucamajiem ceļiem pie skolām, bērnudārziem. Jo skaidrs, ka Rīga nav tikai centrs un galvenās ielas. Plānošana un skaidri kritēriji te ir galvenais, ar ko jāsāk.

Kādi ir jūsu plāni, ieceres sadarbībai ar Rīgas uzņēmējiem? Daudzi uzņēmēji pauž vilšanos, ka jaunā valdošā koalīcija nemaz nav tik pretimnākoša biznesam, kā ticis solīts.

Uzņēmēji rada darba vietas, maksā nodokļus, arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nonāk pilsētas budžetā. Uzņēmējus uztveru kā sabiedrotos un sadarbības partnerus, ar kuriem ir jāuztur nepārtraukts dialogs.

Cik lielu lomu saredzat sekmīgai izpilddirektora sadarbībai ar pašvaldības deputātiem? Cik svarīga šī sadarbība ir investīciju plānošanā un ieguldīšanā nepieciešamajā apjomā, lai sekmētu Rīgas attīstību?

Izpildvarai un lēmējvarai jābūt atdalītām. Tā ir mana pārliecība, un uz to arī vērstas visas izmaiņas pašvaldību normatīvajā regulējumā, arī topošajā likumā Par pašvaldībām. Taču politiskos lēmumus par to, kas, piemēram, ir pilsētas budžeta prioritātes, pieņem deputāti. Un šis politiskais lēmums pēc būtības nosaka, kurp virzās pašvaldība. Tajā ietilpst arī lēmumi par investīcijām. Esmu pārliecināts – jo profesionālāka un zinošāka ir izpildvara, jo kvalitatīvākus lēmumus varēs pieņemt politiķi. Starp deputātiem un izpildvaru jābūt produktīvai, konstruktīvai sadarbībai, politiķiem jāspēj sadzirdēt profesionāļu argumentus, savukārt profesionāļiem pilsētas pārvaldē jābūt iespējai savus viedokļus un ieteikumus izteikt un virzīt.