Daudziem politiskā taciņa ir pārāk īsa

Pirmdien uzmanību pievērsa ne tikai tas, ka Valsts prezidents premjera amatam nominēja KPV LV virzīto Aldi Gobzemu, bet arī tas, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis intervijā NRA tiešā tekstā bija paudis, ka Gobzema pielaidi valsts noslēpumam SAB vērtēs kādus sešus mēnešus un līdz ar to viņa virzīšana šim amatam šobrīd būtu "ļoti liels risks", par ko iepriekš informēts esot arī Valsts prezidents. Tas ir apliecinājums, ka valstī lielās politiskās spēles noteikumus diktē nevis ievēlētie tautas priekšstāvji, bet gan specdienesti?

Vispirms jāatceras, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) un, kas šajā kontekstā ir daudz svarīgāk, arī NATO dalībvalsts. Līdz ar to mūsu augstākajām valsts amatpersonām nākas strādāt ar dažādu ierobežotas pieejamības informāciju.

Līdz ar to pielaides noslēpumiem katrā konkrētajā gadījumā jāvērtē īpaši rūpīgi?

Jā, daudzi mūsu politiķi mēdz akcentēt, ka vēlētām amatpersonām, kādi ir arī Saeimas deputāti, pielaide valsts noslēpumiem būtu piešķirama automātiski, taču arī te jāņem vērā, ka visi nav vienādi vērtējami. Ja runa būtu par karjeras politiķiem, kas kāpj pa politiskās karjeras kāpnēm daudzus gadus, ir zināmi, saprotami, prognozējami, jau gājuši cauri visvisādiem pārbaužu sietiem, tad brīdī, kad viņi nonāk augstākajos amatos, arī var nebūt daudz šaubu par pielaižu valsts noslēpumiem piešķiršanu. 

Realitātē daudziem tā politiskā taciņa ir ārkārtīgi īsa, bet kārdinājumu ir ārkārtīgi daudz. Mēs nevaram no tā abstrahēties, to neņemt vērā.

Tomēr pastāv iespēja vēlāk demisionēt arī Valsts prezidenta virzītajam un Saeimas akceptētajam karjeras politiķim, ja specdienesti pēc kāda laika pasaka, ka pielaide valsts noslēpumiem nepienākas.

Lai nepiedzīvotu šādu apkaunojumu, no vienas puses, un arī no tā izrietošo nestabilitāti, no otras puses, vislabāk par pielaidi tikt skaidrībā vēl pirms nonākšanas augstajā amatā.

Agrāk Latvijā problēmu politiķiem ar to nebija. Vai tiešām tas saistāms tikai ar dalību ES un NATO, vai tomēr arī to, ka pie varas esošie likumos iestrādājuši normas, kas viņus labāk var pasargāt no jaunpienācējiem, konkurentiem?

Te tad gribu atgādināt, ka arī veco partiju biedriem ir bijušas problēmas ar šīm pielaidēm. Tātad tas ir atkarīgs nevis no partijas vecuma, bet no konkrētiem politiķiem.

Viena lieta, ka Valsts prezidentu konsultē specdienesti, laikus informē, kuram pretendentam uz premjera vai kāda ministra amatu pielaide valsts noslēpumiem var tikt piešķirta, kuriem ar to var būt problēmas. Taču šoreiz saskārāmies ar specdienesta vadītāja publiski paustu ļoti skaidru vēstījumu, ka politiķis, kas ir nākamais rindā uz nominēšanu, šajā kontekstā ir "riskants"? Turklāt šāds vēstījums izskan dienā, kad Valsts prezidents apņēmies aktīvi rīkoties, veicinot valdības drīzāku tapšanu.

Es neizslēdzu, ka tas ir pietiekami maigs, netiešs, delikāts veids pavēstīt, ka konkrētajā situācijā ir problēmas.