Tāpēc tas, ka pirmās pazīmes šādai kursa maiņai tiešām ir manāmas, turklāt jau tik drīzas un konkrētas, pārsteidz un rada trauksmi.
Runa ir par uzskatu sadursmi starp Progresīvo pozīciju un jaunajā Nacionālas drošības koncepcijā ietverto mērķi 2026. gadā sabiedriskajos medijos beigt satura veidošanu krievu valodā, "tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā", kā to, pamatojoties uz specdienestu vērtējumiem, piedāvā Iekšlietu ministrija. Kas nav mazsvarīgi, koncepcijas teksts mantots no laika, kad ministriju vadīja Apvienotais saraksts (AS). Progresīvie uzstāj, ka par šo jautājumu atklājamas vismaz debates – kultūras ministre Agnese Logina atklāti aizstāv uzskatu, ka krievu valodas saturam sabiedriskajos medijos jāpaliek.
Koncepcija Saeimai jāpieņem šonedēļ, un tas kalpos kā lakmusa papīrs, lai secinātu, vai uz nacionālā un valsts ārējā apdraudējuma izjūtu viļņa 26 vietas Saeimā ieguvusī Jaunā Vienotība (JV) mainīs kursu. Tāpat tas parādīs, vai sevi līdz šim par latvisku spēku dēvējušajai ZZS ir aktuāli vēl arī citi principi, izņemot primāro – nonākt un iekrampēties varā par katru cenu.
Valdības veidošanas laikā masīvie pārmetumi un aizdomas par jaunās koalīcijas iecerēto kursa maiņu, tiekot vaļā no nacionālistiem, šķita vairāk politiskā retorika, lai gan tā samērā loģiski izskaidrojama. Aiz valdības durvīm taču tika izstumti divi nacionālistiskāk noskaņoti politiskie spēki – Nacionālā apvienība un AS. Abi ir ieinteresēti saviem vēlētājiem paskaidrot palikšanu aiz varas durvīm, norādot uz JV un zaļzemnieku principu pārdošanu. Abu pēdējo varā ir parādīt, ka šī ir tikai opozīcijas retorika bez seguma.
Neapšaubāmi, vēlme radoši apgūt valsts budžeta miljonus krieviskā satura veidošanai daudziem šķiet pietiekami kārdinoša, lai sacerētu pārliecinošas teorijas par nepieciešamību līdz vietējai krievvalodīgajai kopienai aizklauvēties tieši viņu valodā. Lai cik absurdi tas izklausītos, kad fonā tiek risinātas problēmas ar latviešu valodu apzināti ignorējošajiem Krievijas pensionāru tūkstošiem.
Bet galvenais – ne jau patiesas informācijas neesamība krievu valodā kaimiņvalsts sabiedrībai liek atbalstīt Putina režīmu. To apstiprinās jebkurš propagandu un krievu šovinismu izprotošs eksperts.