Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita
Visticamāk, Latvijas sabiedrībā vērojamie centieni neatteikties no banknotēm un monētām ir skaidrojami ar paša banku sektora problēmām

Paliek pie skaidras naudas

Bankas nevēlas nodarboties ar finanšu pakalpojumiem skaidrā naudā, lai gan daļai iedzīvotāju šādi pakalpojumi ir nepieciešami. Tādu viedokli ir paudusi Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa, aicinot diskutēt par banku sociālo atbildību.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati rāda, ka Latvijas banku sektora neauditētā peļņa šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 127 miljonus eiro un trīs pelnošākās bankas bija Swedbank (peļņa 60,1 miljons eiro), SEB banka (24 miljoni) un banka Citadele (12,5 miljoni).

Šos skaitļus sabiedrība uztver dažādi – daži šausminās par banku iespējamo alkatību, citi norāda, ka negribētu būt klienti tādai bankai, kura balansē uz peļņas un zaudējumu robežas.   

Temats par labi pelnošo banku sociālo atbildību nenoliedzami ir aktuāls, tomēr to nevajadzētu degradēt līdz līmenim "ļaunās bankas piespiež pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem". Dažādi dati par skaidras naudas un bezskaidras naudas norēķinu popularitāti rāda, ka daudzu Eiropas valstu vidū tieši Zviedrijas (un citu Ziemeļvalstu) iedzīvotāji izceļas ar atteikšanos no banknotēm un monētām, jo pat ikdienā iepērkoties dod priekšroku bezskaidras naudas risinājumiem. Savukārt citviet Eiropā šāda tendence nav tik spēcīgi izteikta kā Ziemeļvalstīs. 

FNA dati arī atklāj, ka Latvijā lielākais klientu skaits ir tieši tā dēvētajām skandināvu bankām  – Swedbank un SEB bankai. Vispār jau var saprast šo banku veikto bezskaidras naudas norēķinu popularizēšanu Latvijā, jo arī Zviedrijā dzīvo daudz tādu cilvēku, kuru darbs nav saistīts ar tehnoloģijām, turklāt arī senioru īpatsvars zviedru sabiedrībā ir augsts. Ja jau pat tehnoloģiju jomā nestrādājošie zviedri un arī šīs nācijas vecākā paaudze labprāt pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, nevar taču būt tā, ka Latvijas iedzīvotāji ir neatjautīgāki, slinkāki vai konservatīvāki par zviedriem un nespēj apgūt, piemēram, maksāšanu ar bankas karti.

Visticamāk, Latvijas sabiedrībā vērojamie centieni neatteikties no banknotēm un monētām ir skaidrojami ar paša banku sektora problēmām.

Jāatceras, ka nesen PNB bankas sabrukuma brīdī visspēcīgāko stresu nācās pārciest tiem cilvēkiem, kuriem nebija vispār nekādu uzkrājumu skaidrā naudā (un nebija konta citā bankā). Ņemot vērā to, ka mūsu valsts iedzīvotāju ticību finanšu sektoram kādas bankas krahs iedragā visai regulāri, skandināvu banku pārstāvjiem ir jāsaprot, ka nevar saviem klientiem Baltijā pielāgot Ziemeļvalstu sabiedrībā populāru stratēģiju. Latvijai diemžēl nav tik rāma vēsture un mierīga tagadne kā Zviedrijai.

Top komentāri

BancoAmbrosiano
B
Izpētiet un seciniet - kā tas ir iespējams, ka pēc trīsdesmit gadu pieredzes cilvēki vispār uzticas kaut jel vienai bankai? Apskatiet labi, vai šai jomā jau sen nesam Ginesa rekordisti? Ja vēl neesam, tad laiks pieteikties!!!
Horošijs
H
Ja liela cilvēku rinda stāv pie slēgtas bankas kases bankas darba laikā - ir lielā mērā ticams, ka naudas nav ( izzagta ) vai tā būs rīt vai tuvākajā laikā. Ja nedarbojas bakas karte, bankomāts vai internetbanka - nauda var būt izzagta, bet vienlaikus arī var sabojāties sakari, ierīces un tamlīdzīgi. Naudu sadzīt rokā - grūtāk gan klientiem, gan izmeklētājiem, gan likvidatoriem.
Elofija
E
Skaidras naudas atņemšana cilvēkiem ir vēl viens solis uz absolūtu valsts (un ne tikai) kontroli pār viņiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē