Naudu nedāvina, bet atbalsta iespējas ir plašas

Un tajā brīdī politiķi saka, ka ir gan, un kā piemēru piesauc Altum. Kāda reāli ir palīdzība uzņēmējiem, ko sniedz Altum?Mūsu galvenā misija ir, nekonkurējot ar bankām, dot atbalstu uzņēmējiem, kam vai nu ir pārāk maza pieredze, vai arī nav pietiekama nodrošinājuma. Palīdzam, ja tiek attīstīts tiešām perspektīvs bizness, kam bankas pat gribētu palīdzēt, bet atzīst: uzņēmēja mazās pieredzes vai nodrošinājuma trūkuma dēļ nekādi nevaram.Un kā jūs tad varat līdzēt?Naudu nedāvinām, bet, ja ir labs biznesa plāns, atbalsta iespējas, ko varam piedāvāt, ir ļoti dažādas. Vispirms jau tie ir visdažādākie aizdevumi, sākot ar pilnīgām starta pozīcijām - mazajiem uzņēmumiem starta vai mikroprogrammā ir pieejami kredīti no pāris tūkstošiem līdz pat 150 tūkstošiem. Likmes ir aptuveni 6-8%, kas arī pilnīgam iesācējam ir pietiekami pieņemami. Gan aizdevuma termiņš, gan procentu likme var atšķirties atkarībā no projekta. Tad ir kredīti apgrozāmiem līdzekļiem. Jau lielākas summas - izaugsmei, līdz pat 2,8 miljoniem eiro. Un līdz pat tādiem ļoti specifiskiem aizņēmuma veidiem kā mezanīns jeb paralēlais aizdevums, kura būtība - ja banka jau ir iedevusi kredītu, arī mēs piešķiram līdz 45% no darījuma vērtības, bet ne vairāk kā piecus miljonus eiro.Kāds vēl atbalsts iespējams bez aizdevumiem?Otrs atbalsta virziens ir garantijas - kad uzņēmējs pats ir atradis kredīta iespējas bankā un tā ir gatava kreditēt, ja vien ir nodrošinājums. Mēs dodam garantiju par 80% no darījuma kopējās summas, un tas ir līdz 1,5 miljoniem eiro.Trešais lielais atbalsta veids ir riska kapitāls. No ES struktūrfondiem nāk ievērojami finanšu līdzekļi, kurus mēs tālāk nododam izmantošanai investīcijām. Ar to operē atklātā iepirkumā tirgū izvēlētas speciālas menedžmenta komandas. Summas ir pietiekami lielas - ceturtajai riska kapitāla paaudzei, kas tagad tiek palaista, turpmākajos gados paredzēti 85 miljoni eiro.Cik tas droši?Jau pats riska kapitāla nosaukums sevī ietver to, ka kāds no projektiem var būt arī neveiksmīgs. Bet iet jau kāds desmitais vienpadsmitais gads, kopš šie fondi tiek apgūti, tiek darīts viss, lai ieguvumi un zaudējumi būtu vismaz sabalansēti un lai atbalstāmie projekti būtu pelnītspējīgi. Jāņem vērā, ka tie menedžeri, kas par šīs naudas ieguldīšanu izlemj, saņem ne tikai menedžmenta atlīdzību, bet arī atlīdzību par veiksmi. Tātad arī paši ir ieinteresēti atrast vislabākos projektus un ieguldīt naudu vispateicīgākajos projektos. Esam novērojuši, ka viņi dažkārt pat lūdz pagarināt investīciju termiņus, sakot: projekti ir labi, bet mēs gribam vēl labāku atdevi.Tiek nosauktas milzīgas naudas summas. Kurš uzrauga Altum darbu?Mums ir trīs kapitāla daļu turētāji - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Tas nav nejauši, jo katra no šīm ministrijām iepriekš pārraudzīja kādu no institūcijām, ko apvienojot izveidoja Altum. Proti, atbalsta daļu, kas bija zem Hipotēku bankas, pārraudzīja Finanšu ministrija, Latvijas Garantiju aģentūra bija zem Ekonomikas ministrijas, Lauku atbalsts fonds - pie Zemkopības ministrijas.Cik ilgtspējīgs ir šīs institūcijas darbs, ja ņem vērā, ka tā saukto Eiropas naudu pēc 2020.gada vairs nepiešķirs, vismaz ne tik lielos apmēros, kā līdz šim?Manuprāt, jebkurai no institūcijām, kas šobrīd kaut kādā mērā ir saistīta ar ES finanšu līdzekļu apgūšanu, ļoti laicīgi jāsāk domāt, kā viņi darbosies pēc šī 2020.gada. Mēs šo jautājumu jau pārrunājām ar Finanšu ministriju. Ļoti nopietni skatāmies uz starptautiskajiem finanšu tirgiem. Viens no piemēriem - zem tā sauktā Junkera plāna esam sasnieguši virkni pieteikumu Eiropas Investīciju fondā, kurus apstiprinot varēsim sniegt mūsu pakalpojumus jau lielākā apmērā. Pieteikumi ir paredzēti kopumā par 180 miljoniem eiro. Pie esošā kopējā portfeļa 400 miljoniem tas ir pietiekami liels īpatsvars. Tas, ko iegūst Altum: pirmkārt, pakalpojumus varēsim nodrošināt lielākā apmērā, otrkārt, inovatīviem uzņēmumiem būs iespēja piešķirt garantiju ar labākām likmēm.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 24.augusta, numurā!**