Visi lielākie Rīga 2014 pasākumi būs pagājuši, aktīvā tūrisma sezona (vismaz mūsu klimatiskajā zonā) noslēgusies, un te pēkšņi skandināvu, britu, krievu, vācu televizoru ekrānos un avīžu slejās (vai kā citādi) sāks reklamēties Latvija. Turklāt ne ar vērtībām un unikalitāti, bet zemajām nesezonas cenām. Kultūras galvaspilsētas gada noslēguma pasākumi, prezidentūra ES, apskates objekti, atpūtas vietas tikai kā piedeva. Valsts būs pasniegta starptautiski gluži kā tāds outlets, kur zīmolam, protams, nozīme, bet lēmuma pieņemšanā par iegādi noteicošā loma zemajai cenai. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs laikrakstam tā arī atzīst: "Plānojam reklamēt nevis komplekso piedāvājumu, kas ir nokļūšana un viesnīca, bet tikai atbraukšanu par labu cenu."
Rīkotāji cer, ka ziemā redzēta reklāma mudināšot plānot vasaras ceļojumus. Var jau būt, kaut stipri jāšaubās. Drīzāk varētu būt runa par ekskluzīvu šāvienu ar lielgabalu uz zvirbuļiem - ja turīgos un vidusšķiras ceļotājus tajā brīdī vairāk interesēs Ziemassvētku dāvanu iegāde vai kalnu slēpošanas kūrorti, tad ar piedāvājumiem, kas fokusējas pamatā uz zemu cenu, varēs uzrunāt vienīgi tos, kas mūsu valsti uztver kā lēta un ātra prieka gūšanas vietu.
Skaidrs, ka laiku atpakaļ nepagriezt - labākais brīdis kampaņai nokavēts. Un arī ERAF līdzfinansējumu ārējo tirgu apgūšanai nebūtu prātīgi neizmantot. Tomēr tas nekādā mērā nevar kalpot par attaisnojumu neefektīvu kampaņu rīkošanai, par ko, šķiet, ir runa konkrētajā gadījumā.
Var, protams, stāstīt pasaciņas par tūrisma pūļiem, ko iespējams piesaistīt pēc svētkiem, kad mazāka drūzma un tamlīdzīgi, bet katram taču skaidrs, ka tieši svētki ir tas lielais magnēts, kas var ieinteresēt atbraukt vienreiz, ļaut saprast, ka šeit ir tāda kā "jaunā pasaule", un pēc tam atgriezties vēl un vēl, lai valsti iepazītu rūpīgāk.
Domājot par nākotni, nevajadzētu aizmirst pagātni - rūpīgas izpētes vērts būtu pērnvasar izsludinātais neveiksmīgais konkurss. Viena lieta, ka pati Tūrisma attīstības valsts aģentūra ir izvērtējusi kļūdas un sapratusi, kā tās nepieļaut atkārtoti, bet otra - kādam tomēr būtu jāizņemas atbildība par valstij neprofesionāli veikta iepirkuma dēļ nodarītiem zaudējumiem nepiesaistītu tūristu veidā kultūras galvaspilsētas gadā.
Un vēl - šis nav ne pirmais un droši vien ne pēdējais gadījums, kad sastopamies ar neveiksmīgi rīkotu konkursu sekām, kā dēļ apdraudēta ir starptautiskā finansējuma piesaiste. Varbūt valdībai laiks savest kārtībā šo jomu?