Meļņiks: Labi, bet ko tas dos?

Atrisināt kādu akūtu problēmu kādā konkrētā jomā vai tikai pievērst sev uzmanību? Kad tas noskaidrots, var sākt vērtēt, vai attiecīgais rosinājums kaut ko ieviest vai mainīt var līdzēt šo mērķi sasniegt. Un kādas ir, farmaceitu terminoloģijā runājot, iespējamās blaknes, kā arī iespējas tiem, kam jaunievedums nav pa prātam, to apiet?

Ņemsim par piemēru rosinājumu liegt tirgot alkoholu lielākos par vienu litru traukos. Vispirms jau dīvaini šķiet tas, ka pie tautas nodzeršanās vaino trauku, nevis tā saturu, bet lai nu tas paliek. Būtiskākais, vai šādai iniciatīvai ir arī, ja tā var teikt, "ietekmes uz vidi" novērtējums. Skaidrs, ka grādīgāko alu divlitrenēs pērk ne jau tie, kas kādu kausu piepilda vien sestdienās pēc pirts, tas tomēr pamatā ir ikdienas dzērāju iecienītāks produkts.

To, ka pret alkoholismu jācīnās, neapšaubu, bet vai ir pierādīts, ka tieši konkrētā iepakojuma veida liegums ko dos? Vismaz man ir aizdomas, ka no alkohola atkarīgie dzers ikdienā, kā dzēruši, neatkarīgi no tā, kādā iepakojumā tiem tīkamais apreibināšanās līdzeklis būs pieejams. Vien turpmāk (ja attiecīgā norma stāsies spēkā) viņiem būs izvēle pirkt vairākas mazas pudeles, par to kopumā maksājot dārgāk, vai izvēlēties zemākas kvalitātes, bet lētāku dziru. Ne viena, ne otra versija pēc iniciatīvas veiksmes stāsta neizskatās. Vai manas bažas piepildīsies, rādīs laiks, savukārt tie, kas pie politiskās stūres, gan nevar atļauties vadīties pēc šī principa, viņiem jāpieņem lēmumi, par kuru efektivitāti daudzmaz iegūta pārliecība. Ja vien par efektivitātes galveno kritēriju netiek uztverta attiecīgo personāžu publicitāte.

Cits piemērs. Satiksmes ministrijas sagatavotās izmaiņas nodokļos, ko maksā auto īpašnieki. Skaidrs, ka viens no lielajiem politiskajiem uzdevumiem ir mazināt transporta radīto piesārņojumu, tātad jāstimulē, lai cilvēki izvēlas videi mazāk kaitīgus braucamos, taču šī "stimulēšana" nevar būt tik agresīva un tik ļoti vērsta pret ne to turīgāko sabiedrības daļu kā sākotnēji sagatavotajā iniciatīvas versijā. Šeit saskārāmies ar jau pieminēto blaknes problēmu – iniciatīva vairoja sociālo nevienlīdzību, mērķi faktiski nesasniedzot, jo tie, kas nevar atļauties pirkt pilnīgi jaunas automašīnas, to nevarētu arī pēc papildu maksājumu ieviešanas. Cerams, ka uzlabotajā versijā šī problēma būs ņemta vērā, kaut, jāsaka, daudz loģiskāka, motivējošāka šķiet igauņu pieeja, kur auto lietošanas nodoklis ir integrēts degvielas cenā – jo vairāk brauc, jo vairāk maksā. Jo atkal – būtība ne motora kvalitātē, bet tā darbināšanā.