Talantīga cilvēka lietā liktas zināšanas un prasmes tiešām būtu slavējamas, ja vien ar savu rīcību viņš nenodara kaitējumu visiem pārējiem. Un te runa ir ne tikai par konkrēto kompāniju, kas savu īpašumu nolēmusi aizstāvēt ar advokāta palīdzību.
Sekundāri ir aizskartas visu pārējo portāla lietotāju intereses. Tāpēc šo gadījumu būtu jāvērtē arī pēc būtības, atmetot jūsmu par kāda atļaušanos apcelt lielu uzņēmumu.
Jā, mūs bieži vien tracina garās reklāmas pauzes televīzijā, lielie reklāmas laukumi avīzēs un žurnālos, baneri interneta portālos. Īpaši iznirstošie, kam bieži vien tik ar lielām grūtībām izdodas atrast aizvēršanas krustiņu. Bet samierināmies. Labi saprotam, ka tādi ir spēles noteikumi, ja gribam brīvu pieeju lētam vai bezmaksas saturam.
Iedomājieties, kā izskatītos populārākie ziņu portāli, ja vairākums to lietotāju sāktu izmantot reklāmas slēpšanas rīkus, kas jau tagad plaši pieejami!? Visdrīzāk - nekā. Tādu portālu vienkārši vairs nebūtu. Vai arī mums būtu jāpieņem, ka arī interneta saturs (ne tikai avīzes, žurnāli un kabeļtelevīzija) ir par maksu. Bez reklāmas neizdzīvotu arī ierastie mūzikas radio. Lai nodrošinātu savu darbību, jau pieminētā e-klase būtu spiesta paaugstināt abonēšanas maksu.
Konkrētajā gadījumā akcentēšanas vērtas ir vēl divas lietas: e-klases veidotāja DEAC neprasmīgā komunikācija ar saviem klientiem un Izglītības un zinātnes ministrijas dīvainie centieni par milzīgu naudu veidot jau sen nevienam nevajadzīgu alternatīvu.
Radušos situāciju DEAC noteikti varēja izmantot savā labā daudz veiksmīgāk, ja skandālu provocējošo draudu vēstuļu vietā talantīgajam skolēnam vienkārši izskaidrotu portāla darbības un arī finansēšanas principus, kā arī piedāvātu ilgtermiņa sadarbību, vienlaikus miermīlīgi vienojoties arī par uzņēmuma intereses aizskarošā paplašinājuma «skaistā klase» neizmantošanu.
Kādu iespaidu par sevi atstāja DEAC tagad? Jauno IT speciālistu atmiņā visdrīzāk tas paliks kā ne visai iekārots darba devējs - pret jauniešiem agresīvs un neatsaucīgs pret priekšlikumiem uzlabot funkcionalitāti.
Dienā jau vairākkārt rakstīts par aptuveni 3,3 miljonus latu vērto projektu skolas.lv. Kaut sen varēja būt pabeigts un, saišu apmaiņas ceļā caur privātajiem portāliem popularizēts, kalpot kā skolēniem, vecākiem un pedagogiem svarīgas papildu informācijas avots. Tad varbūt arī jau minētajai e-klasei no elektroniskā sekmju žurnāla savulaik nebūtu radusies nepieciešamība pārtapt portālā un sākt konkurēt reklāmas tirgū.
Taču tagad, ja kādam vēl ir jautājumi, kāpēc mums jālieto privātas kompānijas radīts produkts un vēl jāsamierinās ar reklāmām, te ir skaidra atbilde - jo valsts pat par milzu naudu nespēj piedāvāt neko labāku.