Kurā pusnakts stundā?

Tas, ka daudzas salūta raķetes tiek izšautas jau plkst. 23 – uzreiz pēc tam, kad televizoru ekrānos noskanējuši Kremļa kuranti –, ir jau ierasts, kaut nenoliedzami lielāko daļu Latvijas pilsoņu tracina, jo simboliski atgādina par padomju okupācijas periodu. Tajā pašā laikā skaidrs, ka šī emocionālā saikne ar kaimiņvalsti lielā daļā sabiedrības būtu sen zudusi, ja vien netiktu ar ārzemju televīzijas kanālu palīdzību mākslīgi uzturēta, savukārt mūsu valsts faktiski neko nedara, lai to pārtrauktu un cilvēkus, kas šeit dzīvo jau gadu desmitiem vai kas Latvijā dzimuši, "savāktu sev".

Ne tikai krievu vai tā saukto krieviski runājošo, bet arī lielas daļas latviešu ikdiena paiet Krievijas televīzijas piedāvātajā informatīvajā telpā. Jo kabeļtelevīziju piedāvājumā dominē tieši šajā kaimiņvalstī veidotie vai krieviski adaptētie kanāli. Un te ļoti labi redzam, kas notiek, ja ko palaiž vien brīvā tirgus "regulējumā", – piedāvājumu nosaka vien pieprasījums un starpība starp ieņēmumiem un izmaksām.

Jā, mūsu politiķi par šo tēmu jau gadiem ilgi spriedelē, plāno "piespēlēt" attiecīgajai auditorijai vēl kādu krieviski veidotu kanālu, naivi iedomājoties, ka ar to būtu kas līdzēts, bet nekas būtisks šajā ziņā tā arī nav izkustējies no vietas. Lielākā problēma, ka neviena mūsu valsts institūcija līdz šim nav spējusi strikti nodefinēt arī nacionālās intereses informatīvajā telpā un konkrētus risinājumus šo interešu īstenošanai. Kaut ko tagad mēģina Kultūras ministrija, taču, ja citi to neņems vērā, tas tā arī paliks vien skaisti formulēta teksta veidā. Savukārt vārgie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes centieni ko ietekmēt, īslaicīgu aizliedzot kādu atsevišķu Krievijas TV kanālu, vien jo spilgtāk izgaismo šī "regulatora faktisko impotenci. Ne jau ar aizliegumiem ko var panākt! Taču piespiest kabeļoperatorus novērst vienas ārvalsts televīziju piedāvājuma vai ārpus Eiropas Savienības valsts valodas faktiski dominējošo stāvokli gan varētu. Kaut vai nosakot elementāru regulējumu, ka piedāvājumam jebkurās kabeļtelevīziju kanālu paketēs (arī vislētākajās) Eiropas Savienības valstu valodās jābūt pārsvarā pār to, ko raida ārpus ES valstu valodās. Tas pats attiecināms uz piedāvātā satura izcelsmes vietu. Tad, cerams, vairāk būtu arī to, kas svin gadumiju pēc Rīgas un Centrāleiropas laika.